Rimšēvičs: “Latvijas Krājbankas” dienas ir skaitītas
Latvijas Krājbankas darbības dienas ir skaitītas, tā Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Intervijā Latvijas Bankas prezidents gan to neapgalvoja, bet sacīja pieļāvuma formā: „tā izskatās – krājbankas darbība ir cauri”. Pēc viņa domām, tas notiks līdz gada beigām. Viņš apgalvoja, ka informācija saņemta vēlu pirmdienas vakarā, taču nekādas sīkākas informācijas par to, kas bankā noticis viņam neesot. „Izskatās, ka līdzekļi ieķīlāti, bet neesam redzējuši dokumentus kam, šī nauda pašlaik nav pieejama,” stāstīja I. Rimšēvičs. Viņš atzina, ka ikdienas bankas darbības ir redzamas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) seko līdzi, tomēr ir lietas, kuras parādās vēlāk, piemēram, bilancē nevarot redzēt, vai kaut kas ir ieķīlāts.
I. Rimšēvičs, mierinot iedzīvotājus, sacīja, ka Latvijas Krājbanka „nav sistēmiska banka” un tās slēgšana neraisīs domino efektu, no kā varētu ciest visa banku sistēma Latvijā. Viņaprāt, galvenais valdības uzdevumus pietiekami ātri pieņemt lēmumus, kā rīkoties, iecelt bankas administratoru. „Šis gadījums būs pirmais, kad Latvijas vēsturē tiks iedarbināts noguldījumu aizsardzības fonds, tāpēc cilvēkiem nevajadzētu satraukties,” klāstīja I. Rimšēvičs, „krājbankas saistība ar citām bankām neliela, visticamāk, cilvēki savu naudu dabūs pietiekami ātri. Neredzam neko dramatisku, protams, tās ir neērtības cilvēkiem. Ceru, ka FKTK rūpēsies, lai cilvēki saņemtu naudu jau tuvākajās dienās.” Garantiju fondu finansē bankas, taču gadījumā, ja tajā nepietiks naudas, varētu iesaistīties valsts.
Attiecībā par uzņēmumiem, kuru nauda ir krājbankas kontos, I. Rimšēvičs sacīja: jāskatās likumā, kā arī tas būs atkarīgs no tā, ko noteiks administrators jeb bankas likvidators. Visticamāk, uzņēmumi saņems, kad tiks pārdoti bankas aktīvi. Viņa rīcībā arī nebija informācijas, cik liels iztrūkums pašlaik ir Latvijas Krājbankā.
„Šī situācija nedraud banku sistēmai nekādā gadījumā – Latvijas banku sistēma ir stabilākā Eiropā,” šādu pārliecību pauda Latvijas Bankas prezidents. Uz kāda klausītāja jautājumu: kā tas var būt, ka stabilākā sistēma, bet mana naudiņa ir „tu-tū”, I. Rimšēvičs teica: svarīgi saprast, ka šoreiz nauda nav „tu-tū”.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk