Reizniece – Ozola: Šis gads ekonomikā solās būt labs
Šis gads Latvijas ekonomikai solās būt veiksmīgs, lai arī notikumi Latvijas finanšu sektorā varētu ieviest nelielas korekcijas ekonomikas izaugsmē, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa norādīja, ka neraugoties uz notikumiem finanšu sektorā, gads ekonomikā solās būt labs. “Tas, kas notiek finanšu sektorā, noteikti var nest savas korekcijas, bet ne lielas,” prognozēja ministre.
Pēc viņas sacītā, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2018.gada pirmajā ceturksnī bijis labāks, nekā Finanšu ministrija prognozēja. Pēc ministrijas aplēsēm, šogad Latvijas ekonomikas pieaugums gaidāms vidēji 4% apmērā.
“Mūsu finanšu sektoram kļūstot stabilākam, sakārtotākam, caurspīdīgākam un skaidrākam, mums būs labs priekšnosacījums, lai mēs atjaunotu arī korespondējošās attiecības ar ASV un piesaistītu jaunas investīcijas,” uzskata ministre, norādot, ka finanšu sektora sakārtošanas procesa dinamika šobrīd ir laba, bet vēl vairāk nekā 20 pasākumu ir jāievieš.
Tāpat viņa atgādināja, ka šis gads Latvijā iesācies ar labiem nodokļu ieņēmumiem, paužot īpašu gandarījumu par to, ka palielinājušies ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem.
“Tas ir svarīgi un liecina par ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšanos,” sacīja Reizniece – Ozola.
Kā zināms, neskatoties uz problēmām tranzīta un finanšu pakalpojumu nozarēs, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājusies par 4,3%, uzrādot nedaudz straujāku kāpumu nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina trešdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati.
Finanšu ministrija norādījusi, ka 2018. gada sākums Latvijas ekonomikai ir bijis visai veiksmīgs, neskatoties uz problēmām atsevišķās nozarēs, un arī turpmāko ceturkšņu izaugsmei ārējie nosacījumi saglabājas visai labvēlīgi – pasaules ekonomikai šogad tiek prognozēta vēl straujāka izaugsme nekā 2017. gadā, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm tai sasniedzot 3,9%. Ekonomikas izaugsmi pasaulē turpina veicināt augošās investīcijas, globālās tirdzniecības aktivizēšanās, ASV īstenotie nodokļu atvieglojumi, kā arī Vācijas fiskālās stimulēšanas pasākumi.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk