Ražotāji un mazumtirgotāji atbalsta dzērienu depozīta sistēmu
Meklējot efektīvāko depozīta sistēmas modeli, kas atbilstu sabiedrības, nevis atkritumu apsaimniekotāju interesēm, Latvijas dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji ir izteikuši atbalstu ražotāju un tirgotāju pārvaldītai dzērienu depozīta sistēmai. Šāda pieeja ir pamatota, balstoties gan uz citu valstu pozitīvo pieredzi, gan arī tas būtu pirmais solis, kas spētu sekmīgi un mērķtiecīgi izpildīt Eiropas Savienības noteiktos iepakojuma atgūšanas mērķus jau tuvākajā laikā.
Nozīmīgs faktors efektīvai depozīta sistēmas ieviešanai ir ražotāju cieša sadarbība ar mazumtirgotājiem, kas kontrolē gan pārdošanas, gan savākšanas puses pilnīgu pārredzamību no paša procesa sākuma. Ne mazāk būtiski ir tas, ka vietējiem tirgotājiem depozīta sistēma ir labākā vides un sociālās atbildības prakse. Ir svarīgi, lai tie, kas ir atbildīgi par lielu dzērienu iepakojuma daudzuma laišanu tirgū, ir tikpat atbildīgi arī par šo iepakojumu savākšanu.
“Atkritumu apsaimniekotāju dalība depozīta sistēmas operatorā neatbilst Eiropas Savienības papildinātajai Iepakojuma direktīvai, kas nosaka, ka visām iepakojumu savākšanas sistēmām jābūt balstītām uz ražotāju paplašinātās atbildības principu. Esam ļoti gandarīti, ka Tautsaimniecības komisija apzinās efektīvāko risinājumu un tādēļ paplašinātā depozīta sistēma deputātu vidū neguva atbalstu, tomēr aicinām deputātus neatbalstīt arī atkritumu apsaimniekotāju iekļaušanu depozīta sistēmas operatorā, lai nepieļautu Tīrīgas situācijas atkārtošanos. Ražotāju interese ir iespējami samazināt depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas, kam ir tieša ietekme uz gala produkta izmaksām, savukārt atkritumu apsaimniekotāju interese ir tieši pretēja – iespējami lēti nopirkt depozīta iepakojumu,” komentē Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta: ”Dzērienu iepakojuma depozīta veiksmīga un efektīva apsaimniekošana ir ražotāju un importētāju atbildība, to nosaka arī Eiropas Savienības Iepakojuma direktīva. Tieši tāpēc ir loģisks Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums ieviest depozītu sistēmu tikai dzērienu iepakojumam, nejaucot to ar citiem iepakojumu veidiem, kurus jau savāc dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Mazumtirgotāji jau pašlaik aktīvi iesaistās diskusijās par veiksmīgāko depozīta sistēmas izstrādi, lai pircējiem radītu iespējami ērtāku un vienkāršāku sistēmu dzērienu iepakojumu nodošanai.”
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure papildina: “Latvijā tiks īstenota moderna dzērienu depozīta sistēma, un tā būs piemērota īpaši Latvijas apstākļiem. Sistēmas izveidē tiks izmantotas jaunākās tirgū pieejamās tehnoloģijas, kā arī nodrošināsim sadarbību ar Latvijas risinājumu izstrādātājiem.”
“Sabiedrības un tirgotāju intereses sakrīt – mēs vēlamies, lai iedzīvotājiem ir pēc iespējas vairāk naudas, ko tērēt savām vajadzībām, atvēlot tikai saprātīgu daļu depozīta sistēmai. Tīrgotāji atbalsta depozīta sistēmu, vienlaikus mums vēl priekšā ir garas un detalizētas diskusijas ar ražotājiem par 9 principiem, ko tirgotāji izvirzījuši kā priekšnoteikumu veiksmīgai depozīta sistēmas darbībai. Šobrīd vēl tirgotājiem un ražotājiem jāpanāk kompromiss par paritāti (4.princips) un regulatora lomu (5.princips) depozīta sistēmā. Mēs arī pēdējos mēnešos esam aicinājuši ražotājus publiski paust savu nostāju par visiem 9 principiem un joprojām uzturam šo aicinājumu,” stāsta Jānis Vanags, “Maxima Latvija” valdes loceklis.
Līdz šim diskusijas par dzērienu un paplašināto depozīta sistēmu ir veicinājušas neskaidrības sabiedrībā par pamatotāko modeli. Divpadsmit ES dalībvalstīs darbojas depozīta sistēmas, kas balstītas uz ražotāju atbildības modeli, un vēl trīspadsmit plāno tādas ieviest, kur likumdošana nosaka galvenos darbības noteikumus, t.i. sistēmas bezpeļņas un centralizēto modeli, depozīta maksu, sistēmas uzraudzības mehānismus, kārtību un citus.
Runājot par preču sadārdzinājumu, jāņem vērā, ka efektīvas sistēmas gadījumā, ko pārvalda ražotāji un tirgotāji, izmaksas būs maksimāli zemas – līdzvērtīgas pašreizējai iepakojuma apsaimniekošanas piemaksai. Turklāt iepakojuma savākšanas infrastruktūru nodrošinās depozīta sistēmas operators, ko veido ražotāji un tirgotāji.
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk
