Ražotāji un mazumtirgotāji atbalsta dzērienu depozīta sistēmu
Meklējot efektīvāko depozīta sistēmas modeli, kas atbilstu sabiedrības, nevis atkritumu apsaimniekotāju interesēm, Latvijas dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji ir izteikuši atbalstu ražotāju un tirgotāju pārvaldītai dzērienu depozīta sistēmai. Šāda pieeja ir pamatota, balstoties gan uz citu valstu pozitīvo pieredzi, gan arī tas būtu pirmais solis, kas spētu sekmīgi un mērķtiecīgi izpildīt Eiropas Savienības noteiktos iepakojuma atgūšanas mērķus jau tuvākajā laikā.
Nozīmīgs faktors efektīvai depozīta sistēmas ieviešanai ir ražotāju cieša sadarbība ar mazumtirgotājiem, kas kontrolē gan pārdošanas, gan savākšanas puses pilnīgu pārredzamību no paša procesa sākuma. Ne mazāk būtiski ir tas, ka vietējiem tirgotājiem depozīta sistēma ir labākā vides un sociālās atbildības prakse. Ir svarīgi, lai tie, kas ir atbildīgi par lielu dzērienu iepakojuma daudzuma laišanu tirgū, ir tikpat atbildīgi arī par šo iepakojumu savākšanu.
“Atkritumu apsaimniekotāju dalība depozīta sistēmas operatorā neatbilst Eiropas Savienības papildinātajai Iepakojuma direktīvai, kas nosaka, ka visām iepakojumu savākšanas sistēmām jābūt balstītām uz ražotāju paplašinātās atbildības principu. Esam ļoti gandarīti, ka Tautsaimniecības komisija apzinās efektīvāko risinājumu un tādēļ paplašinātā depozīta sistēma deputātu vidū neguva atbalstu, tomēr aicinām deputātus neatbalstīt arī atkritumu apsaimniekotāju iekļaušanu depozīta sistēmas operatorā, lai nepieļautu Tīrīgas situācijas atkārtošanos. Ražotāju interese ir iespējami samazināt depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas, kam ir tieša ietekme uz gala produkta izmaksām, savukārt atkritumu apsaimniekotāju interese ir tieši pretēja – iespējami lēti nopirkt depozīta iepakojumu,” komentē Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta: ”Dzērienu iepakojuma depozīta veiksmīga un efektīva apsaimniekošana ir ražotāju un importētāju atbildība, to nosaka arī Eiropas Savienības Iepakojuma direktīva. Tieši tāpēc ir loģisks Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums ieviest depozītu sistēmu tikai dzērienu iepakojumam, nejaucot to ar citiem iepakojumu veidiem, kurus jau savāc dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Mazumtirgotāji jau pašlaik aktīvi iesaistās diskusijās par veiksmīgāko depozīta sistēmas izstrādi, lai pircējiem radītu iespējami ērtāku un vienkāršāku sistēmu dzērienu iepakojumu nodošanai.”
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure papildina: “Latvijā tiks īstenota moderna dzērienu depozīta sistēma, un tā būs piemērota īpaši Latvijas apstākļiem. Sistēmas izveidē tiks izmantotas jaunākās tirgū pieejamās tehnoloģijas, kā arī nodrošināsim sadarbību ar Latvijas risinājumu izstrādātājiem.”
“Sabiedrības un tirgotāju intereses sakrīt – mēs vēlamies, lai iedzīvotājiem ir pēc iespējas vairāk naudas, ko tērēt savām vajadzībām, atvēlot tikai saprātīgu daļu depozīta sistēmai. Tīrgotāji atbalsta depozīta sistēmu, vienlaikus mums vēl priekšā ir garas un detalizētas diskusijas ar ražotājiem par 9 principiem, ko tirgotāji izvirzījuši kā priekšnoteikumu veiksmīgai depozīta sistēmas darbībai. Šobrīd vēl tirgotājiem un ražotājiem jāpanāk kompromiss par paritāti (4.princips) un regulatora lomu (5.princips) depozīta sistēmā. Mēs arī pēdējos mēnešos esam aicinājuši ražotājus publiski paust savu nostāju par visiem 9 principiem un joprojām uzturam šo aicinājumu,” stāsta Jānis Vanags, “Maxima Latvija” valdes loceklis.
Līdz šim diskusijas par dzērienu un paplašināto depozīta sistēmu ir veicinājušas neskaidrības sabiedrībā par pamatotāko modeli. Divpadsmit ES dalībvalstīs darbojas depozīta sistēmas, kas balstītas uz ražotāju atbildības modeli, un vēl trīspadsmit plāno tādas ieviest, kur likumdošana nosaka galvenos darbības noteikumus, t.i. sistēmas bezpeļņas un centralizēto modeli, depozīta maksu, sistēmas uzraudzības mehānismus, kārtību un citus.
Runājot par preču sadārdzinājumu, jāņem vērā, ka efektīvas sistēmas gadījumā, ko pārvalda ražotāji un tirgotāji, izmaksas būs maksimāli zemas – līdzvērtīgas pašreizējai iepakojuma apsaimniekošanas piemaksai. Turklāt iepakojuma savākšanas infrastruktūru nodrošinās depozīta sistēmas operators, ko veido ražotāji un tirgotāji.
Vēl par tēmu:
Stājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālāk
