• Tweet

Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas metropoles areāla likuma projekts paredz uzlikt Rīgai un Pierīgas pašvaldībām jaunu obligāto maksājumu.

Jāmin, ka šobrīd šis reģions ir vienīgais, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala – 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.

Jaunais likumprojekts paredz divus iespējamos finansēšanas modeļus. Vienā Rīga varētu veikt iemaksas 6,4 miljonu eiro apmērā un pārējās pašvaldības – 4 miljonus eiro. Otrā variantā Rīga iemaksā 4 miljonus eiro, bet pārējās pašvaldības – 2,4 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.

“Izskatās, ka kāds vēlas pašvaldības sodīt dubultā. No vienas puses mums liek iemaksāt līdz pat 10% – 25% no mūsu budžetiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, atņemot līdzekļus infrastruktūras un attīstības projektiem. No otras puses mums tiek gatavota augsne jaunai “nodevai”, lai uzturētu otru pārvaldības līmeni, bet kas fundamentāli nespēs risināt reģiona problemātiku un dot atspērienu izaugsmei. Tā rezultātā zaudē arī valsts, jo, badinot un neļaujot Rīgai un Pierīgai attīstīties, arī nespēj augt valsts ekonomika, ņemot vērā, ka 2/3 IKP saražo tieši Rīgas metropoles reģions un tam ir svarīgas pašu investīcijas,” norāda Edvards Ratnieks.

Rīgas vicemērs aicina, nevis izģērbt līdz pēdējam, bet gan pusi no pašvaldību iemaksām finanšu izlīdzināšanas fondā mērķēti novirzīt atpakaļ Rīgai un reģionam, lai tiem būtu līdzekļi vienotiem attīstības un infrastruktūras projektiem, kas sekmētu izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti: “Mēs ļoti labi zinām, kā uzlabot pārvaldību Rīgā un Pierīgā, bet šobrīd tas nav iespējams, jo mums vienkārši tāda apjoma infrastruktūras un sadarbības projektiem nav līdzekļu, un arī valsts administrētie Eiropas fondi dod priekšroku atbalstīt reģionu projektus, bieži vien atstājot ārpus atbalsta Rīgu un Pierīgu. Rīgas metropoles likums šo netaisnību neparedz mainīt.”

No valsts puses tiek pārmests, ka reģionam nav tādas izaugsmes, kā gribētos, tāpēc it kā loģiskais piesaistīto ekspertu un pētnieku secinājums, ka jāizveido otrās pārvaldības līmenis ar jaunu institūciju, administratīvo aparātu un “kopēju naudas katlu”, uzliekot papildu maksājumu pašvaldībā. Rīga jau šobrīd ar infrastruktūru apkalpo visu Latviju, tāpēc tikai godīgi būtu, ka tai tiek atvēlēts atsevišķs budžets, ļaujot paturēt daļu iemaksu, ko tā veic finanšu izlīdzināšanas fondā.

Ratnieks arī uzsver, ka iepriekš ministres Bērziņas darba grupas sanāksmē tika nolemts stiprināt Rīgas plānošanas reģionu. Šobrīd pēc ministrijas atsūtītā likumprojekta nav skaidrs, vai neveidosies dubultā pārvaldība ar papildu administratīvo slogu pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tāpat arī svarīgi, ka plānotais finansējums tiek novirzīts infrastruktūras un attīstības projektiem, nevis jaunas struktūras veidošanai.

“Rīgas Metropole” jau iepriekš bija aicinājusi dalīt finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas taisnīgi – 50% no tām veikt valstij un otru pusi pašvaldībām. Tāpat aicināja valstij nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, kas ir jāsniedz pašvaldībām saviem iedzīvotājiem, un, vadoties no tā, arī mērķēti novirzīt fonda iemaksas pašvaldībām, kas saņem dotāciju. Pretējā gadījumā daudzām pašvaldībām šie līdzekļi ir kā papildu piešprice investīciju un infrastruktūras projektu īstenošanai, kamēr Rīgai un Pierīgai šādiem mērķiem līdzekļu nav.

Par sagatavoto Rīgas metropoles areāla likumprojektu nākamā apspriede notiks šī gada 5.februārī, tiekoties pašvaldībām ar VARAM ministri Ingu Bērziņu ministrijā.