• Tweet

Rīgas pašvaldība jau gadiem nespēj novērst sastrēgumus pilsētas centrā, taču situācija kļūs krietni nopietnāka 2020.gadā, kad sāksies starptautiskā dzelzceļa Rail Baltica būvēšana. Tad būs jāslēdz satiksmei svarīgas ielas. Rīgas domē stāsta, ka risinājumu meklēšanai piesaistīts slavens dāņu pilsētu projektētājs, kura ieteikumus tad ņems vērā.

Tomēr TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka domē jau ir izlemts par iebraukšanas maksu Rīgas centrā. Nodeva būs pieci eiro. Maksāt vajadzēs visiem, kas šķērsos Vanšu vai Akmens tiltu pār Daugavu vai Brasas, Zemitāna un citus pārvadus pār pilsētu ieskaujošo dzelzceļa loku.

Rīgas centrā ik dienu iebrauc un izbrauc simtiem tūkstošu automašīnu. No rītiem un pēcpusdienās uz tiltiem un centra ielās veidojas sastrēgumi. Automašīnu rindas kavē sabiedrisko transportu, izplūdes gāzes maitā gaisu.

Pašvaldības centieni atslogot ielas, pārsēdinot auto braucējus autobusos un trolejbusos līdz šim ir cietuši neveiksmi. Sabiedriskais transports nav bijis tik ērts, lai pilsētnieki izkāptu no personīgajām mašīnām.

2020.gadā Rīgas centrā sāksies Rail Baltica būvniecība. Paredzēts norakt sliežu uzbērumu, pārbūvēt centrālo dzelzceļa staciju. Celtniecība ilgs divus trīs gadus. Tas paralizēs satiksmi.

Domei steigšus jārīkojas, lai pilsēta būtu izbraucama. Problēmas risināšanai piesaistīts slavens skandināvu pilsētu projektētājs Jans Gēls ar komandu. Viņa uzdevums ir izpētīt pilsētu un sagatavot risinājumus, kā Rīgas centru atslogot no transporta un padarīt ērtāku cilvēkiem.

“Parasti ir no četriem līdz 5 metodēm, lai varētu to mainīt. Samazināt sastrēgumus, samazināt mašīnu skaitu. Tie var būt mehaniskie, kad tiek ierobežota ar satiksmes zīmēm, vienkārši ķieģelis, tie var būt citi varianti, kad tiek samazināts joslu skaits, kad fiziski mašīnas nevar izbraukt, tie var būt saistīti ar autostāvvietu gan skaitu gan cenu, tas var būt saistīts arī ar iebraukšanas maksu,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Tomēr “Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka pilsētas vadība jau ir izlēmusi. Par iebraukšanu Rīgas centrā būs jāmaksā. Darba grupās un ierēdņu lokā spriež, ka nodeva, kas atturētu autovadītājus no tuvošanās Rīgas centram, ir pieci eiro.

Pagaidām plāns tiek turēts slepenībā, jo pilsētā valdošā partija Saskaņa baidās, ka lēmums par maksas ieviešanu sakaitinās vēlētājus. Tomēr laika līdz Eiropas dzelzceļa Rail Baltica būvniecībai vairs nav daudz, tāpēc priekšdarbi jau notiek.

Lai gan par maksas ieviešanu domē spriež no gada sākuma, par satiksmi un pilsētas attīstību atbildīgās Rīgas amatpersonas liedzas, ka tas jau ir izlemts.

“13.gada saistošajos noteikumos jau ir noteiktas iespējamās transporta iebraukšanas īpašā režīma zonas. Šajos dokumentos jau bija rakstīts, ka ir iespējams ieviest maksas iebraukšanu pilsētā. Par to sarunas jau iet kopš 2006.gada. Neviens no viņām nav atteicies, un skaidrs ka jebkurā sarunā viņas iet. Bet lai mēs varētu runāt par kaut kādu iebraukšanu, kā jūs sakāt, noteikt kādu maksu, vai kādu noteikt šo sistēmu, tas ir par to vēl ir pāragri runāt,” uzsver RD Attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.

Lai gan domes vadība un vadošie ierēdņi slēpj savu nodomu, par to liecina plāni būvēt satiksmes uzraudzības punktus ielās, pa kurām var nokļūt centrā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsludinājis konkursu par satiksmes uzraudzības punktu ierīkošanu 16 vietās. Konkursa nolikumam pievienotajā plānā redzams, ka ierobežota teritorija no Daugavas līdz dzelzceļa lokam ap Rīgas centru. Teritorijā iekļauts teju viss Vēsturiskais centrs, Andrejosta, Skanstes ielas rajons, Brasa, Grīziņkalns.

“Mēs kā departaments esam pasūtījuši vairākās vietās projektēšanu statīviem, droši vien tā būtu visprecīzāk teikt, uz kuriem ir iespējams uzstādīt dažādas iekārtas. Plūsmas skaitītājus, gaisa kvalitātes skaitītājus, mērītājus, tāpatās arī info tabulas,” uzsver RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Uzraudzības punktus būvēs pie katra no tiltiem vai dzelzceļa pārvadiem, par kuriem ir iespējams nokļūt Rīgā. Uz statīviem varēs uzstādīt arī automašīnu reģistrācijas sistēmu, lai var iekasēt maksu par iebraukšanu centrā, līdzīgi kā tas ir pie iebraukšanas Jūrmalā.

Par to, ka lēmums ieviest maksu ir jau pieņemts, liecina arī tas, ka advokātu birojam Šķiņķis Pētersons ir pasūtīts izstrādāt saistošos noteikumus, kas regulēs maksas iekasēšanas kārtību.

Maksas ieviešanas dokumentiem ir jābūt precīzi sagatavotiem, lai tos nevarētu izbrāķēt Vides un reģionālās attīstības ministrija. Šobrīd projektā ir daudz trūkumu. Lai gan iecere paredz maksu ieviest vēsturiskajā centrā, pēc plāna redzams, ka ārpusē paliek Spīķeru kvartāli. Turpretim Andrejosta, kur maksu iecerēts piemērot, nav vēsturiskajā centrā. Iecerēts, ka kravas automašīnām uz ostu būs liegts braukt pa Krasta ielu. Tas radīs sastrēgumus visapkārt vēsturiskajam centram, kur ar saviem auto jau būs sapulcējušies gan rīdzinieki, kas gribēs nokļūt no Bolderājas Mangaļos, gan ļaudis no Pierīgas, kas centīsies nokļūt tuvāk saviem ceļamērķiem pilsētas centrā. Pēc kartes var noprast, ka nobraucot no prāmja pasažieru ostā, auto nonāks maksas zonā.

“Šobrīd ministrija uz to skatās negatīvi. Jāņem vērā, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta attiecīgi ar visu pakalpojumu nodrošinājumu un visu pārējo, ko ietver sevī galvaspilsētas šīs te funkcijas. Jāņem vērā to, ka šobrīd Rīgā nav sakārtota nedz pārējā transporta sistēma, atbilstoši, lai cilvēks varētu, nokļūstot punktā A, pēc tam nokļūt ērti uz punktu B, un šī automašīnu novietošana pagaidām nestrādā,” sacīja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Partija Saskaņa ir ieinteresēta nepopulāro lēmumu paturēt noslēpumā līdz Saeimas vēlēšanām, jo tas var kaitēt Ušakova reitingiem. Rīgas mērs uz Saeimu nekandidē, tomēr viņa atpazīstamībā balstās partijas kampaņa. Mērs uz pilsētniekiem noraugās gan no Rīgas Satiksmes autobusiem, gan plakātiem visā Latvijā, tiekas ar vēlētājiem pilsētās, kur nekad nav kandidējis.

Vaicājot Rīgas domes priekšsēdētajam Nilam Ušakovam vai 5 eiro ir tā summa, Ušakovs norāda, ka “es esmu izbrīnīts, kāpēc figurē cipars 5 eiro, nevis 10 eiro vai 15. Tas būtu vēl skaistāk un vēl lielākā mērā varētu iebiedēt potenciālos vēlētājus. Jūs varat arī to izmantot,” sacīja Ušakovs.

Vaicāts, vai vēlēšanas nav tas mirklis, pēc kura arī tad sāksies tās atklāsmes, Ušakovs atcērt, ka neredz šajā ziņā nekādus noslēpumus. “Kurā vietā jūs redzat noslēpumu, ja mēs publiski aicinām speciālistus, slēdzam ar viņiem vienošanos, viņi ar mums ļoti atklāti strādā, viņi piedāvās risinājumus un jūs to saucat par noslēpumu?”

Foto: F64