• Tweet

Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai piešķīrusi vienu no zemākajiem finansējumiem, neskatoties uz straujajiem izmaksu kāpumiem. Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka Eiropas Savienības (ES) lēmumu dēļ, Baltijas zemnieku konkurētspēja tiek apzināti samazināta. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas zemnieks atbalstā saņems 10 eiro par hektāru, savukārt zemnieki no tā saucamajām “vecajām” Eiropas valstīm – no 15 līdz pat 30 eiro par hektāru.

Eiropas palīdz visiem vienādi, bet citiem vienādāk

ES ir lēmusi atvērt tā saukto ‘’lauksaimniecības krīzes rezervi’’, kas paver iespēju Eiropas lauksaimniekiem izmaksāt atbalstu, lai palīdzētu pārvarēt Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušās minerālmēslu un degvielas izmaksas. Lemts, ka Latvija saņems 1 % no kopējā finansējuma jeb 5,5 miljonus eiro. Šādu lēmumu pieņēmusi EK, lemjot par 540 miljonu eiro lielā finansējuma pārdali Eiropas lauksaimniekiem.

Balstoties uz sākotnējo analīzi, provizoriski aplēsts, ka minerālmēslu sadārdzinājums kopā ar CBAM periodā no šā gada marta līdz 31. decembrim varētu radīt 16 miljoni eiro.

Bez tam, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pieņēmusi skaidru politisku lēmumu pārtraukt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kā rezultātā Latvijas lauksaimnieki pārorientējās uz dārgākām alternatīvām citos tirgos. Arī šis apstāklis Latvijas lauksaimniekus ir skāris nesamērīgi vairāk nekā vairākas citas dalībvalstis, un tam būtu bijis jāatspoguļojas ārkārtas atbalsta sadalē.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs norāda, ka finansējuma sadalē izmantoti tieši tie paši principi, pēc kuriem starp dalībvalstīm tiek sadalīti tiešie maksājumi. Latvija joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem uz hektāru ES. Arī Lietuvā un Igaunijā to līmenis ir zemāks par ES vidējo.

Latvija jau savlaicīgi, pirms regulas projekta izplatīšanas, informēja EK, ka atbalsta sadalē būtu jāņem vērā tādi būtiski kritēriji kā dalībvalstu atkarība no minerālmēslojuma importa, kas ir daudz lielāka dalībvalstīs, kurām nav minerālmēslojuma ražošanas nozares, kā arī lopu blīvums, kas raksturo dabiski pieejamo organisko mēslošanas līdzekļu pieejamību. Tomēr ir skaidrs, ka šie faktori netika ņemti vērā Komisijas izvēlētajā sadales metodē.

“Vēsturiski Baltijas valstis un sevišķi Latvija ir klaji atklāti tikusi diskriminēta, bez jebkāda pamatojuma saņemot vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem visā Eiropā. Prasības mums jāievēro tieši tādas pašas kā citviet, bet maksājumi ir par ceturtdaļu mazāki nekā ES vidēji. Diemžēl, arī šī ‘’krīzes rezerves’’ atbalsta jautājums netiek skatīts pēc būtības. Ja reiz atbalsts ir energoresursu un minerālmēslu sadārdzinājuma pārdzīvošanai, loģiski taču būtu, ja atbalstu sadalītu, skatot to, cik liels katrā valstī šis sadārdzinājums bijis. Diemžēl, nekā tamlīdzīga. Eiropas Savienība lēmusi krīzes atbalstu sadalīt pēc tās pašas negodīgās tiešmaksājumu formulas, kur Latvija un Baltija bez jebkāda pamatojuma saņem aptuveni par ceturtdaļu mazāku atbalstu nekā vidēji Eiropā. Šī ir netaisnīga pieeja, jo energoresursu un minerālmēslu sadārdzinājuma radītās sekas vienādi izjūt lauksaimnieki kā Latvijā, tā arī citās ES valstīs, turklāt virkne aprēķinu rāda, ka tieši Baltijas valstīs šis izmaksu pieaugums bijis straujāks. Tagad sanāk, ka mūsu zemnieku konkurētspēja turpinās samazināties. Piemēram, saskaņā ar šo lēmumu Latvijas zemnieks atbalstā saņems 10 eiro par hektāru, savukārt, “vecās’’ Eiropas valstis – sākot no 15 eiro, un potenciāli pat līdz 30 eiro par hektāru. Nav jāmin, kurš spēs saražot izmaksu ziņā konkurētspējīgāku produkciju,” stāsta Valters Zelčs.

Vienlaikus biedrība atzinīgi vērtē Zemkopības ministrijas konsekvento nostāju, neatbalstot Latvijas lauksaimniekiem nelabvēlīgo finansējuma sadales metodiku.

“Atzinīgi vērtējam Zemkopības ministrijas konsekvento nostāju, aizstāvot Latvijas pozīcija un balsojot pret netaisnīgu finansējuma sadali, “ uzsver Valters Zelčs.

Ņemot vērā, ka krīze Tuvajos Austrumos turpinājās arī otrajā ceturksnī, nav pamata sagaidīt būtisku ražošanas resursu cenu samazinājumu, tādēļ var prognozēt, ka arī otrā ceturkšņa dati apliecinās saglabājošos vai pieaugošo izmaksu spiedienu uz lauksaimniekiem.

Papildus finansējumu ārkārtas atbalstam var piešķirt no valsts budžeta

No kopējā 540 miljonu eiro atbalsta, kur Latvijai piešķirti 5,5 miljoni eiro jeb aptuveni 1 %, Francijai paredzēti 107 miljoni eiro, Polijai 66 miljoni eiro, Vācijai 60 miljoni eiro, Spānijai 50 miljoni eiro, bet Itālijai 45 miljoni eiro. EK argumentē, ka katrai dalībvalstij ir ļauts papildus atbalstam piešķirt finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem līdz pat 200 % apmērā no konkrētajai dalībvalstij piešķirtās summas.

Valters Zelčs skaidro, ka finansiāli spēcīgākās valstis izmanto šo iespēju, tādejādi atbalstot savus zemniekus un stiprinot viņu konkurētspēju vēl vairāk, taču šāda iespēja nav visām valstīm.

EK noteikusi, ka dalībvalstīm atbalsts lauksaimniekiem jāizmaksā līdz 2027. gada 28. februārim.