Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.
Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?
Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.
Ko var ietekmēt Vācijas ekonomikas bremzēšanās?
Tomēr Vācijas ekonomikas dati rāda pretēju tendenci – valsts rūpniecības rādītāji atkal sāk vājināties. Kravu pārvadājumu Vācijā indekss, kas labi atspoguļo šī brīža ražošanas aktivitāti, signalizē par jaunu rūpniecības lejupslīdes posmu. Rodas jautājums – vai tas ir tikai īslaicīgs palēninājums pēc tarifu šoka vai tomēr dziļākas konkurētspējas zuduma pazīme?
Turklāt arī bankas Citadele prognozes norāda uz turpmāku Vācijas rūpniecības vājināšanos. Ja lielāko Eiropas valstu ekonomika turpinās demonstrēt vājuma pazīmes, tas var paātrināt inflācijas kritumu eirozonā un pamudināt ECB atkārtoti samazināt likmes.
2026. gada sākums var kļūt par lūzuma punktu ECB politikā
Līdz 2025. gada beigām no ECB monetārajā politikā netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – oktobrī un decembrī lēmumi par procentu likmju izmaiņām, visticamāk, netiks pieņemti. Tomēr 2026. gada februāra sēde var kļūt par pagrieziena punktu.
Pašlaik tirgi iespēju, ka procentu likmes tiks samazinātas, vērtē tikai ar 11 % ticamību. Taču, vājinoties makroekonomiskajiem rādītājiem, šī varbūtība var pieaugt līdz pat 50 %. Šādā gadījumā nākamā gada sākumā ECB Padomē varētu gaidīt ļoti karstas diskusijas.
Tirgus gaida stabilitāti, bet viss atkarīgs no Vācijas ekonomikas
Pašlaik tirgus dalībnieki šķiet it kā iemiguši – viņi līdz pat 2026. gada beigām paredz ECB monetārās politikas stabilitāti. Taču realitātē viss būs atkarīgs no Vācijas ekonomikas attīstības trajektorijas. Ja vājināšanās turpināsies, 2026. gadā varam pieredzēt ne vienu, bet vairākus likmju samazinājumus ar ilgākām pauzēm to starplaikā.
Visticamāk, ECB centīsies saglabāt līdzsvaru – stimulēt ekonomiku, vienlaikus kontrolējot inflāciju.
Vēl par tēmu:
LM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālāk