Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.
Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?
Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.
Ko var ietekmēt Vācijas ekonomikas bremzēšanās?
Tomēr Vācijas ekonomikas dati rāda pretēju tendenci – valsts rūpniecības rādītāji atkal sāk vājināties. Kravu pārvadājumu Vācijā indekss, kas labi atspoguļo šī brīža ražošanas aktivitāti, signalizē par jaunu rūpniecības lejupslīdes posmu. Rodas jautājums – vai tas ir tikai īslaicīgs palēninājums pēc tarifu šoka vai tomēr dziļākas konkurētspējas zuduma pazīme?
Turklāt arī bankas Citadele prognozes norāda uz turpmāku Vācijas rūpniecības vājināšanos. Ja lielāko Eiropas valstu ekonomika turpinās demonstrēt vājuma pazīmes, tas var paātrināt inflācijas kritumu eirozonā un pamudināt ECB atkārtoti samazināt likmes.
2026. gada sākums var kļūt par lūzuma punktu ECB politikā
Līdz 2025. gada beigām no ECB monetārajā politikā netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – oktobrī un decembrī lēmumi par procentu likmju izmaiņām, visticamāk, netiks pieņemti. Tomēr 2026. gada februāra sēde var kļūt par pagrieziena punktu.
Pašlaik tirgi iespēju, ka procentu likmes tiks samazinātas, vērtē tikai ar 11 % ticamību. Taču, vājinoties makroekonomiskajiem rādītājiem, šī varbūtība var pieaugt līdz pat 50 %. Šādā gadījumā nākamā gada sākumā ECB Padomē varētu gaidīt ļoti karstas diskusijas.
Tirgus gaida stabilitāti, bet viss atkarīgs no Vācijas ekonomikas
Pašlaik tirgus dalībnieki šķiet it kā iemiguši – viņi līdz pat 2026. gada beigām paredz ECB monetārās politikas stabilitāti. Taču realitātē viss būs atkarīgs no Vācijas ekonomikas attīstības trajektorijas. Ja vājināšanās turpināsies, 2026. gadā varam pieredzēt ne vienu, bet vairākus likmju samazinājumus ar ilgākām pauzēm to starplaikā.
Visticamāk, ECB centīsies saglabāt līdzsvaru – stimulēt ekonomiku, vienlaikus kontrolējot inflāciju.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk