Politiķi retorikā pārāk aizrāvušies ar Lemberga iznīcināšanu, mazāk ar Latvijas nākotni
Vēl tikai pusgads mūs šķir no 6. oktobra – dienas, kad norisināsies 13. Saeimas vēlēšanas, kuras jau tagad apvītas ar dažādiem skandāliem un solījumiem. Saeimas priekšsacīkšu drudzim ritot pilnā sparā, arvien skaļāk izskan solījumi atbrīvot Latviju no tās lielākā ļaunuma – Aivara Lemberga. Pret Ventspils mēru īpaši ir sazvērējušies jaunie politiskie spēki, kuru vidū ir gan bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji, gan “Vienotības” liberālā sešinieka izveidotā “Kustība “Par””, gan neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš un citas jaunizveidotās partijas, kuras visas kā viens apņēmušās cīnīties pret Aivaru Lembergu un viņa it kā pieaugošo ietekmi politikā.
Līdz šim Saeimas velēšanām partijas gatavojušās nopietni, izveidojot programmu, gozējoties televīzijā un avīzēs, kā arī daudz un gana runājot par to, kā plāno veicināt Latvijas labklājību un izaugsmi. Šķiet, ka laikiem mainoties, partijas ir sākušas izmantot citu metodi, paļaujoties ne tik daudz uz saviem priekšvēlēšanu solījumiem un reklāmām, bet līdz apnikumam atkārtojot Lemberga vārdu. Šķiet, ka Ventspils mērs saviem konkurentiem ir kā skabarga acīs, un tiek darīts viss, lai viņš no politiskās skatuves pazustu, taču, vai tiešām politiķi, kuriem nav reālu darbu, ko vērtēt, cer, ka viņu varaskāre paliks nepamanīta un vēlētāju atmiņas oktobrī būs strauji izbālējušas? Jo aizpildot vēlētāju biļeteni, vēlētāji vispirms domās par darbiem un pienesumu, ko partija var dot, nevis par viņu skaudību vai konkurentu zākāšanu.
Tikmēr, kamēr Lemberga pretinieki ir aizrāvušies savās fantāzijas par Latviju bez Aivara Lemberga, Ventspils mērs runā par lietām, kuras Latvijas sabiedrībai ir svarīgas. Veselības reforma, izglītība, emigrācija, nodokļi – šie ir galvenie jautājumi, kas uztrauc mūsu valsts iedzīvotājus un ne vienmēr citi politiķi par tiem runā tik godīgi kā Lembergs. Jā, iespējams, kādam viņa viedoklis var šķist netīkams, bet vismaz viņš runā par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, nevis plāno, kā kārtējo reizi gāzt mēslu spaini pār konkurentu galvām.
Šodien politikā nav grūti ātri kļūt seklam, un, šķiet, Lemberga pretinieki to jau ir paspējuši izdarīt – tomēr ne jau tukšas runas gaida vēlētāji! Tos uzrunā darbi un kopīgas domas par Latvijas izaugsmi. Ne jau Latviju bez Lemberga vēlas sabiedrība, tā vēlas labu izglītību saviem bērniem, pienācīgu veselības aprūpi, sakoptu un labiekārtotu vidi, godīgu nodokļu sistēmu un labi atmaksātas darbavietas. Kā gan varam cerēt uz šīm lietām, ja politiķi ir tik tuvredzīgi un apmāti ar kāda iznīcināšanu, ka neredz, ka tie, kuri no tā cieš ir tauta.
Skaidri redzams, ka visiem Latvijas valsts attīstība un pilnveidošana nav prioritāte, un tāpēc arī nav brīnums, ka sabiedrība ir tik skeptiska par Latvijas politiskās vides morāli. Tā vien šķiet, ka atsevišķi politiķi ir gatavi kāpt pāri galvām, lai tikai apmierinātu savas savtīgās intereses. Taču ne jau tās Latviju izglābs!
Par ko runā Latvijas politiķi?Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien spraigākas izvēršas savstarpējās politiskās cīņas. Kamēr vieni politiķi asi kritizē politiskos konkurentus, solot spožāku nākotni, citi koncentrējas uz to, kas Latvijas valstij patiešām ir svarīgs – un tie nav jautājumi par to, kā uzveikt kādu politiskā cīņā vai apliet ar dubļiem sev nevēlamu sāncensi, – tie ir jautājumi, kas veido mūsu valsts nākotni un ir svarīgi ikvienam no mums.
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir viens no retajiem Latvijas politiķiem, kurš runā par Latvijas attīstību un labklājību, piedāvājot risinājumus dažādiem problemātiskiem jautājumiem. Tikmēr viņa tuvredzīgie sāncenši meklē katru iespēju, lai norādītu, cik Lembergs ir slikts un nevēlams, paši gan nepiedāvājot neko, kaut vai uz pusi ko labāku.
Kamēr Lemberga sāncenši runā par viņu, Lembergs runā par Latviju – par veselības sistēmu, izglītības reformu, emigrācijas problēmām, nodokļu reformu utt.
Šķiet, ka politiķu prioritātes ir skaidri redzamas!
Posted by Sabiedrība par atklātību on Monday, February 12, 2018
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk