Politiķi: izglītības nozarei ministrs šobrīd nepieciešams 24 stundas diennaktī
Jau pirmdien Reformu partijas valde plāno tikties ar izglītības ministru Robertu Ķīli, lai runātu par viņa slikto veselības stāvokli un spējām turpināt pildīt amata pienākumus. Partijas politiķu starpā pagaidām nav vienprātības par to, vai izglītības nozares vadītājam būtu jāpaliek postenī, taču tiek baumots, ka arī pats R. Ķīlis ir noguris un jūtas vīlies daudzos politiskajos procesos.
Reformu partijas (RP) valdes locekļi Romualds Ražuks un Edmunds Jurēvics sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka pirmdien R. Ķīlis ir aicināts ierasties uz partijas valdes sēdi, lai atklāti izrunātos par viņa veselības stāvokli. Kā zināms, pērnā gada nogalē R. Ķīlim tika veikta sirds operācija un kopš tā brīža ministrs slimības dēļ bijis spiests regulāri kavēt valdības sēdes un svarīgas sanāksmes.
„Slimība ir objektīva lieta un arī pats Roberts Ķīlis līdz šim ir atzinis, ka sliktā pašsajūta viņam traucē pilnvērtīgi nodoties darbam,” pauž R. Ražuks. „Tomēr šobrīd – kā nekad iepriekš – izglītības nozarei ir nepieciešams, lai tās vadītājs iesaistās procesos par visiem simts procentiem. Es augstu novērtēju Roberta Ķīļa līdzšinējo veikumu, taču pieteiktās reformas pieprasa, lai reorganizācijas beidzot pārtaptu konstruktīvas būvēšanas procesā.”
Tikmēr E. Jurēvics NRA atzina, ka iestāsies par R. Ķīļa palikšanu amatā. „Socioloģiskie pētījumi apliecina, ka Roberts Ķīlis ir otrs populārākais valdības ministrs, kura reitingi konsekventi pieaug. Arī mūsu partijas vēlētāju vidū Roberts Ķīlis bauda augstu novērtējumu. Tieši tādēļ uzskatu, ka ministram ir jādod laiks sakārtot veselība, lai vēlāk ar pilnu sparu atgrieztos. Iepriekšējo izglītības ministru veikums apliecina – cilvēks var katru dienu cītīgi nākt uz darbu, taču neko jēdzīgu nepadarīt, iekams Roberts Ķīlis, pat regulāri slimojot, ir spējis iekustināt būtiskus procesus,” sacīja E. Jurēvics.
Šādam novērtējumam kategoriski nepiekrīt kādreizējā izglītības ministre, Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība). „Ministram šobrīd būtu jāstrādā 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. Pateicoties Roberta Ķīļa autoritatīvajam vadības stilam, ministrija ir zaudējusi ļoti daudzus spējīgus, pieredzējušus darbiniekus un resorā vairs nav atlicis cilvēku, kuriem varētu kaut daļēji deleģēt ministra funkcijas. Izglītības nozarē šobrīd ir palikušas tikai drupu kaudzes. Ministrs ir iesaistījies konfliktā ar visiem sociālajiem partneriem, liela neskaidrība valda par skolotāju algām, augstskolu sistēmu, finansējumu zinātnei. Reformu iecere ir ne tikai jāpasviež gaisā, bet jānoved līdz galam, iekams Roberts Ķīlis nevienu darbu tā arī nav padarījis,” vērtēja politiķe.
Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsver: partijas valde jautājumā par R. Ķīļa tālāko darbību nepieņems autoritatīvu lēmumu, bet gan meklēs kopīgu viedokli ar pašu R. Ķīli. „Jebkuram cilvēkam ilgstoša slimība traucē pilnvērtīgi strādāt. Tomēr šajā situācijā visbūtiskākais būs ārstu vērtējums. Cik ilglaicīgas ir veselības problēmas, vai tās traucē darbam, kāda ir pašsajūta — par to visu varēs spriest tikai pēc tam, kad būs uzklausīts ārstu un paša Roberta Ķīļa viedoklis,” sacīja V. Dombrovskis.
Tikmēr politiskajos kuluāros tiek runāts, ka R. Ķīlis ir vīlies daudzos politiskajos procesos un iecerēto reformu smagajā virzībā. Arī R. Ķīļa pašnovērtējums par veselības stāvokli esot skeptisks, kas ļauj domāt, ka ministrs vairs īpaši neturas pie sava krēsla.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk