Plāno noteikt stingrākas prasības kredītiestāžu amatpersonām un darbiniekiem

Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Kredītiestāžu likumā. To mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu un veicināt stabilu tās ilgtermiņa attīstību.
Likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītie kredītiestādes darbinieki nedrīkstēs būt sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Tāpat finanšu pakalpojumus kredītiestādēs nevarēs sniegt tādas personas, kurām ir aktīvs fiziskās personas maksātnespējas process un nav pagājis viens gads kopš maksātnespējas procesa beigām. Šādi nosacījumi iekļauti, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī sargātu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.
Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram – fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) – būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku. Tas neizslēdz iespēju kredītiestādes valdei vai augstākajai vadībai iegūt mazāku daudzumu akciju, tādējādi nodrošinot izkliedētu akcionāru struktūru. Tāpat iespējams iegūt tāda veida akcijas, kas nedod balsstiesības, bet, piemēram, ir būtiskas kā motivācijas instruments. Akcionāra dalība kredītiestādes padomē netiek ierobežota. Neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, un vairāk disciplinē valdi.
Ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi esošo valdes locekļu iecelšanu amatā, un lai nodrošinātu iegūto tiesību aizsardzību, likumprojekts nosaka vispārēju izņēmumu tiem valdes locekļiem, kuri jau ir iecelti amatā.
Likumprojekts nodrošina finanšu sektora reputācijas uzlabošanu un drošību, kā arī ir vērsts uz finanšu noziegumu apkarošanu. FM vērtē, ka tādējādi tiks pozitīvi ietekmēta tautsaimniecība kopumā.
Pēc izskatīšanas MK par likumprojektu vēl lems Saeima.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk