Pirms diviem gadiem Latvija neizdeva ASV hakeri Kārli
Denisa Čalovska gadījums nav pirmais, kad Amerikas Savienoto Valstu izmeklētāji prasa izdot kibernoziegumos apsūdzētu personu. 2011. gadā līdzīgos nodarījumos tika vainots Kārlis Kārkliņš – identitātes zādzības, piekļuve privātiem datiem, miljoni inficētu datoru un nozagtu dolāru.
Tomēr Kārkliņa lietā lemšana līdz Ministru kabinetam nemaz netika. Izdošanai nepiekrita Augstākā tiesa, un toreizējā argumentācija būtu identiski piemērojama arī Čalovska gadījumā. Tā ir teritoriālā jurisdikcija, un šo principu oficiāli neviens nav atcēlis – noziegums jāizmeklē tā pastrādāšanas vietā.
ASV vajag kaut vienu
Ja iespējamais hakeris sēdējis Imantā savā dzīvoklī un grābstījies gar dažādu valstu pilsoņu digitālajiem labumiem, tad viņa darbības pirmām kārtām būtu vērtējamas Kurzemes priekšpilsētas tiesā. Tomēr šoreiz noticis citādi, un, kā Neatkarīgajai skaidro kāds starptautiskajās peripetijās kompetents avots, tas tāpēc, ka pēdējos gados ASV dažādās krimināllietās saņem izdošanas atteikumus citu pēc cita. Latvija, Lielbritānija, Rumānija, Holande… Valstis aizdomājas, cik lielā mērā vēlas amerikāņiem uzticēt pasaules policista funkciju. Bet – jo vairāk atteikumu, jo mazākas iespējas, ka kāda valsts uz priekšu piekritīs atteikties no sava pilsoņa. Tāpēc amerikāņiem bija izšķiroši svarīgi atrast kādu iztapīgu sabiedroto. Atradās Latvija un izdeva Čalovski. Pietika ar pāris publiskiem paziņojumiem no Amerikas vēstniecības. Lēmums tika pieņemts pareizais, un jau tā pieņemšanas dienā vēstniecība paplikšķināja mūsu valdībai pa plecu: «ASV ir ļoti apmierinātas ar Latvijas valdības lēmumu apstiprināt Denisa Čalovska izdošanu. Izdošana ir spēcīgs instruments cīņā pret starptautisko noziedzību, un to izmanto valstis visā pasaulē, ieskaitot ASV un Latviju.»
Bet toreiz, kad Latvija saņēma Kārļa Kārkliņa izdošanas pieprasījumu, vēstniecība klusēja. Tā vismaz atminas advokāts Normunds Duļevskis, kurš kopā ar advokātu Aldi Razgailu uzņēmās Kārkliņa aizstāvību. Tā kā lietās ir daudz paralēļu, jurists sekojis arī stāstam par Čalovski un vakardienas valdības lēmumu vērtē kā «nepamatotu savas valsts suverenitātes atdošanu».
Precedents aizmirsts
Valstij ir tiesības lemt par saviem iedzīvotājiem un viņu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tieši suverenitāte ir tas kriminālprocesa likumā minētais aspekts, uz ko valdība juridiski varēja balstīt izdošanas atteikumu. Savukārt Augstākā tiesa vairākus būtiskus jautājumus Čalovska izdošanas lietā nav pat vērtējusi. Advokāts Normunds Duļevskis pieļauj – ja Čalovska likteni spriestu tie tiesneši, kas pirms pāris gadiem lēma par Kārkliņu, iznākums būtu citāds. Taču tiesu sastāvi abos procesos nepārklājās. Precedents nav ņemts vērā, un nolēmumi ir diametrāli pretēji.
Kārkliņa lietā tiesai būtisks šķita jau minētais arguments par teritoriālo jurisdikciju, taču būtisku lomu nospēlēja arī aizstāvības atrastie pierādījumi, kas ļāva apstrīdēt pasakai līdzīgo apsūdzības rakstu. Tajā starp daudzām abstraktajām frāzēm atrodams apgalvojums, ka uz Kārkliņa bankas kontu tikuši pārskaitīti 100 tūkstoši dolāru. Advokātam un viņa aizstāvamajam izdevās iegūt konta izdrukas, un, lai arī tās netika vērtētas kā oficiāls pierādījums, tomēr tiesa ņēma vērā faktu, ka nekādi 100 tūkstoši tur nebija atrodami. Iespējams, tikai tas jaunieti paglāba no izdošanas. Amerikāņi vairs nepārsūtīja uz Latviju izmeklētāju it kā savāktos pierādījumus, un jauna lieta netika rosināta. Nav cietušo, nav pierādījumu, nav nozieguma. Arī Denisa Čalovska lietā pierādījumus neviens nav redzējis, tomēr šis stāsts attīstās pagalam nelāgā virzienā.
Kurš pagūs pirmais
Pēc otrdien pieņemtā valdības lēmuma advokāti iesnieguši Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) viņa sūdzību pret Latvijas valsti. Advokāts Saulvedis Vārpiņš saņēmis zvanu no Strasbūras, prasīti papildu dokumenti. Lieta tātad nonākusi tiesas dokumentu apritē. Taču nav zināms, cik dienu laikā varētu tikt sniegts pagaidu noregulējums, kas apturētu izdošanu. Vakar Deniss Čalovskis vēl atradās Latvijā. Cietumā viņu satika advokāte Ilona Bulgakova. Par valdības lēmumu viņš jau bija informēts. Kopīgi tika uzrakstīti iesniegumi Iekšlietu un Tieslietu ministrijām ar lūgumu atlikt izdošanu līdz ECT lēmumam par pagaidu noregulējumu. Klāt tiks pievienots apliecinājums, ka Čalovska lieta pieņemta skatīšanā. Bet, kāda būs ministriju reakcija, var tikai minēt. Ja amerikāņi aizvedīs Čalovski vēl pirms ECT uzliek veto, viss kļūs daudz sarežģītāk, jo Amerikai Eiropas Cilvēktiesību konvencija nav saistoša. Advokāts Lauris Liepa norāda: «Šī nav tikai Latvijas diskusija, šī nav tikai Denisa Čalovska lieta. Tā ir pastāvīga starptautiska diskusija par to, vai Amerikā – it īpaši noziegumos, kas tiek pielīdzināti terorismam un skar kibernoziegumu jautājumus, tiek piemērotas tās pašas cilvēktiesību garantijas, kas tiktu piemērotas Eiropā.» Satversmes tiesa Čalovska sūdzību nepieņēma, uzskatot, ka cilvēktiesību aspekta izvērtēšana piekritīga Ministru kabinetam. Taču valdība to nedarīja, aizstāvība vispār netika uzklausīta.
Advokāti tomēr noskaņoti kareivīgi. Saulvedis Vārpiņš atsaucas uz nesen ECT skatīto Krievijas naftas magnāta Mihaila Hodorkovska lietu: «Tiesa atzina, ka viņa izsūtīšana izciest sodu tālu prom uz Sibīriju ir pārkāpums, jo tiek traucēts viņa normāls kontakts ar ģimeni. Un tas noticis vienas valsts ietvaros. Čalovskis tiek sūtīts pāri okeānam.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Straume: KNAB līdz šim konstatējis 38 priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus
Līdz šim priekšvēlēšanu laikā fiksēti 38 aģitācijas pārkāpumi, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. "Šobrīd ir fiksēti...
Lasīt tālākBrīvdienās naktis saglabāsies vēsas, taču jaunnedēļ laiks būs siltāks un saulaināks
Lai gan piektdien lietus gaidāms teju visā valsts teritorijā un nedēļas nogale aizritēs ar brāzmainu vēju, jaunnedēļ, paaugstinoties atmosfēras spiedienam, gaidāmi īpaši labvēlīgi un...
Lasīt tālākDons ar dziesmu “Hollow” iekļūst Eirovīzijas finālā
Pēc ilgākas pauzes Latvijai atkal būs iespēja uzstāties Eirovīzijas finālā – mūziķis Dons ar dziesmu "Hollow" iekļuvis konkursa finālā. Finālā uzstāsies arī Grieķijas, Šveices,...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālākŠovakar Dons ar dziesmu “Hollow” pārstāvēs Latviju Eirovīzijā
Šodien, 9. maijā, norisināsies 68. Eirovīzijas dziesmu konkursa otrais pusfināls. Tajā ar devīto kārtas numuru uz skatuves kāps Latvijas pārstāvis Dons ar dziesmu "Hollow". Eirovīzijas...
Lasīt tālākMātes dienu Rīgā svinēs ar dažādiem koncertiem, izstādēm, filmām un teātri
Svētdien, 12.maijā, kad šogad tiks svinēta Mātes diena, Rīgas pašvaldība aicina neaizmirst apsveikt savas māmiņas un vecmāmiņas, aizejot kopā uz kādu no dažādajiem pilsētas sarūpētajiem...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākAsociācijas: Diskusija par zāļu cenu samazināšanu nenotiek
Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu,...
Lasīt tālākDarbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālāk