Pieņemti grozījumi likumos, kas nosaka pāreju uz mācībām tikai valsts valodā

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Izmaiņas likumos pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī, tajā pašā laikā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.
“Šodien mēs labojam sistēmu, kāda tā bija 30 gadus pēc neatkarības un kurā bērni bija sadalīti pēc ģimenē lietotās valodas. Šīs izmaiņas bija jāievieš jau 90. gados. Ja tas netiktu labots šodien, iespējamās sekas varētu būt ļoti smagas. Ceru, ka arī Saeima nekavēsies un kopīgi mums izdosies pieņemt šos grozījumus vēl šajā sasaukumā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Saskaņā ar grozījumiem likumos, no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases. Jāatgādina, ka vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
Pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotāciju pašvaldībām, kā arī pašvaldības pašas.
Šodien pieņemtās izmaiņas likumos attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, ja to dibinātāji ir izvēlējušies sniegt izglītību, par kuras apguvi skolēni saņem valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu.
Likumprojekts pilnveido arī regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Lai piedalītos izglītības programmu īstenošanā, pedagogiem ir jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākSvētku tradīcijas Latvijā – aptauja atklāj, kā latvieši svin Ziemassvētkus
40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālāk