Pieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni

Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju uz pusi, liecina CBL Atklātā pensiju fonda dati. Tas norāda, ka sabiedrībā pamazām veidojas ieradums domāt ilgtermiņā un krāt nākotnei.
CBL Atklātā pensiju fonda dati atklāj, ka 18–24 gadu vecuma kategorijā klientu skaits pērn palielinājies par 47 %, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā lielākā daļa fonda dalībnieku joprojām ir vecumā no 45 līdz 55 gadiem – šīs grupas apjoms pieaudzis par 32 %. Līdz ar pensijas vecuma tuvošanos un apzināšanos par finansiālajām vajadzībām nākotnē, šajā vecuma grupā vērojama lielāka motivācija aktīvi iesaistīties uzkrāšanas procesos.
“Pieaug gan kopējais uzkrājumu apjoms, gan iedzīvotāju iesaiste. Līdz šim bija novērots, ka par pensijas uzkrājumu veidošanu cilvēki sāk domāt ap 30 gadu vecumu, bet reāli sākt krāt – vien 40–50 gadu vecumā. Dati liecina, ka arvien jaunāki cilvēki sāk domāt par savu nākotnes pensiju, un tas norāda uz sabiedrībā pieaugošu izpratni par nepieciešamību pašiem uzņemties atbildību par savu labklājību vecumdienās. Tāpat 2024. gadā vidējā iemaksa pensiju 3. līmenī sasniedza 57 eiro mēnesī, kas ir par 11 % vairāk nekā 2023. gadā,” norāda Agnese Zvaigznīte, CBL Atklātais pensiju fonds un CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Privāto pensiju uzkrājumu tirgū vērojama stabila izaugsme – pieaug gan dalībnieku skaits, gan iemaksas un uzkrātā kapitāla apjoms. Arvien aktīvāki kļūst arī darba devēji, veicot iemaksas savu darbinieku labā. Latvijas Bankas dati liecina – privāto pensiju fondu neto aktīvi pērn sasniedza 0,98 miljardus eiro, pieaugot par 21 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni uzrāda ievērojamu pieaugumu – dalībnieku skaits audzis par 21 %, bet iemaksas – par 25 %.
Demogrāfiskie izaicinājumi un dzīves dārdzības pieaugums liek sabiedrībai aizvien aktīvāk domāt par uzkrājumiem. Pensiju 3. līmenis piedāvā elastīgu pieeju – ikviens var sākt uzkrāt pat ar nelielām summām, pielāgojot tās saviem ienākumiem.
CBL Atklātais pensiju fonds dati liecina, ka 2024. gadā kolektīvo līgumu ietvaros darba devēju veiktās iemaksas pieauga par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Arī vidējā iemaksa uz vienu darbinieku pieaugusi no 55 eiro 2023. gadā līdz 65 eiro 2024. gadā.
Uzkrājumu iespējams saņemt dažādos veidos – kā vienreizēju izmaksu, ikmēneša maksājumus vai arī turpināt veikt iemaksas. CBL dati rāda, ka vairāk nekā 40 % dalībnieku turpina krāt arī pēc 55 gadu vecuma, bet uzkrātos līdzekļus cilvēki izmanto dažādi – mājokļa uzlabošanai, veselības aprūpei, ģimenes atbalstam vai lielākiem pirkumiem.
Tomēr galvenais šī uzkrājuma mērķis – nodrošināt stabilu finansiālo pamatu pensijas vecumā. Pensiju 3. līmenis ir pilnībā mantojams un izmantojams no 55 gadu vecuma, turklāt ļauj atgūt līdz 10 % no gada bruto algas kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk