Pieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju uz pusi, liecina CBL Atklātā pensiju fonda dati. Tas norāda, ka sabiedrībā pamazām veidojas ieradums domāt ilgtermiņā un krāt nākotnei.
CBL Atklātā pensiju fonda dati atklāj, ka 18–24 gadu vecuma kategorijā klientu skaits pērn palielinājies par 47 %, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā lielākā daļa fonda dalībnieku joprojām ir vecumā no 45 līdz 55 gadiem – šīs grupas apjoms pieaudzis par 32 %. Līdz ar pensijas vecuma tuvošanos un apzināšanos par finansiālajām vajadzībām nākotnē, šajā vecuma grupā vērojama lielāka motivācija aktīvi iesaistīties uzkrāšanas procesos.
“Pieaug gan kopējais uzkrājumu apjoms, gan iedzīvotāju iesaiste. Līdz šim bija novērots, ka par pensijas uzkrājumu veidošanu cilvēki sāk domāt ap 30 gadu vecumu, bet reāli sākt krāt – vien 40–50 gadu vecumā. Dati liecina, ka arvien jaunāki cilvēki sāk domāt par savu nākotnes pensiju, un tas norāda uz sabiedrībā pieaugošu izpratni par nepieciešamību pašiem uzņemties atbildību par savu labklājību vecumdienās. Tāpat 2024. gadā vidējā iemaksa pensiju 3. līmenī sasniedza 57 eiro mēnesī, kas ir par 11 % vairāk nekā 2023. gadā,” norāda Agnese Zvaigznīte, CBL Atklātais pensiju fonds un CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Privāto pensiju uzkrājumu tirgū vērojama stabila izaugsme – pieaug gan dalībnieku skaits, gan iemaksas un uzkrātā kapitāla apjoms. Arvien aktīvāki kļūst arī darba devēji, veicot iemaksas savu darbinieku labā. Latvijas Bankas dati liecina – privāto pensiju fondu neto aktīvi pērn sasniedza 0,98 miljardus eiro, pieaugot par 21 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni uzrāda ievērojamu pieaugumu – dalībnieku skaits audzis par 21 %, bet iemaksas – par 25 %.
Demogrāfiskie izaicinājumi un dzīves dārdzības pieaugums liek sabiedrībai aizvien aktīvāk domāt par uzkrājumiem. Pensiju 3. līmenis piedāvā elastīgu pieeju – ikviens var sākt uzkrāt pat ar nelielām summām, pielāgojot tās saviem ienākumiem.
CBL Atklātais pensiju fonds dati liecina, ka 2024. gadā kolektīvo līgumu ietvaros darba devēju veiktās iemaksas pieauga par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Arī vidējā iemaksa uz vienu darbinieku pieaugusi no 55 eiro 2023. gadā līdz 65 eiro 2024. gadā.
Uzkrājumu iespējams saņemt dažādos veidos – kā vienreizēju izmaksu, ikmēneša maksājumus vai arī turpināt veikt iemaksas. CBL dati rāda, ka vairāk nekā 40 % dalībnieku turpina krāt arī pēc 55 gadu vecuma, bet uzkrātos līdzekļus cilvēki izmanto dažādi – mājokļa uzlabošanai, veselības aprūpei, ģimenes atbalstam vai lielākiem pirkumiem.
Tomēr galvenais šī uzkrājuma mērķis – nodrošināt stabilu finansiālo pamatu pensijas vecumā. Pensiju 3. līmenis ir pilnībā mantojams un izmantojams no 55 gadu vecuma, turklāt ļauj atgūt līdz 10 % no gada bruto algas kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.
Vēl par tēmu:
Eksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālākKā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet, vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju sazinātos...
Lasīt tālākCeļojumi, festivāli un maksājumu karšu drošība – kā izvairīties no krāpšanas vasarā
Kad vasaras atvaļinājumu laiks ir iestājies un arvien vairāk cilvēku dodas ceļojumos, pavada brīvdienas ārpus mājas vai apmeklē pasākumus, aktuāls kļūst jautājums par maksājumu karšu...
Lasīt tālākEuribor minimums – jau pavisam tuvu. Ko gaidīt tālāk?
Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Ei-ropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek progno-zēts, ka 6 mēnešu...
Lasīt tālāk22% Latvijas iedzīvotāju netiktu galā ar finanšu saistībām pusgadu ilgas darbnespējas gadījumā
Nedaudz vairāk nekā piektdaļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju sešu mēnešu ilgas darbnespējas gadījumā netiktu galā ar savām finanšu saistībām – kredītiem, īri, komunālajiem maksājumiem...
Lasīt tālākAptauja: Katru otro Baltijas iedzīvotāju uztrauc ASV tarifi. Kā tie ietekmēs ekonomiku?
ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele...
Lasīt tālākHipotekāro aizdevumu tirgus atdzīvojas: kreditē vairāk nekā pirms Euribor likmes kāpuma
2025. gada pirmajā pusē Latvijā par 21 % pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati. Turklāt...
Lasīt tālāk