• Tweet

Latvijas skolēni nepatīkami izcēlušies uz citu bērnu fona visā Eiropā, jo, pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) pētījuma datiem, tieši Latvijā ir visaugstākais īpatsvars to skolēnu, kuri ir ņirgājušies par citiem bērniem.

PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne atzina, ka pētījums uzrāda sakarību starp ģimenes sociālekonomisko situāciju un bērna veselību ietekmējošiem paradumiem. Tajā pašā laikā pētnieki secinājuši, ka tieši turīgāko ģimeņu bērni ir tie, kuri izsmej citus, bet bērni no sociālā riska ģimenēm ir tie, kurus pakļauj izsmieklam. Pētījums atklāj arī citus satraucošus datus par Latvijas pusaudžu veselību.

Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Iveta Pudule pastāstīja, ka pētījums aptver datus par skolu, veselību un veselību ietekmējošiem paradumiem. Noskaidrots, ka tikai nelielai daļai bērnu patīk sava skola, tas nozīmē, ka bērni skola nejūtas labi, to apstiprina arī dati par to, cik bērnu ir saskārušies ar citu skolēnu izsmieklu. Tā ir piektā daļa skolēnu. Vienā no pētījuma rādītājiem Latvija negatīvā ziņā pat ir apsteigusi Eiropu – pie mums ir vislielākais to skolēnu īpatsvars, kuri ir ņirgājušies par citiem; to ir darījuši 36 procenti zēnu un vairāk nekā piektā daļa meiteņu.

Latvija ir arī starp valstīm, kurās pusaudži vismazāk lieto augļus. Savukārt labā ziņa ir tā, ka Latvijā bērni vismazāk lieto saldinātos dzērienus. Pētnieki uzskata, ka tas ir saldināto dzērienu augstās maksas dēļ un arī tāpēc, ka tie vairs nav pieejami skolās. Pētījumā secināts, ka Latvijas pusaudžu fiziskā aktivitāte ir zema. Regulāri ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas tikai piektdaļa zēnu un desmitā daļa meiteņu. «Meiteņu īpaši zemā fiziskā aktivitāte ir kopīga problēma visās valstīs,» sacīja I. Pudule. Tāpat Latvijā esot arī visaugstākā smēķēšanas izplatība 15 gadus vecu jauniešu vidū – vismaz reizi nedēļā smēķē 32 procenti zēnu un piektdaļa meiteņu. Līdzīga situācija ir arī Polijā un Lietuvā. Meitenes bieži smēķē arī Spānijā, Portugālē un Grieķijā. Savukārt vidēji ir Latvijas rādītāji par alkohola lietošanu – Latvijā tie ir zemāki nekā vairākās citās valstīs, kur katru nedēļu alkoholu lieto pat puse bērnu 15 gadu vecumā. Tomēr pētnieki vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijā puse bērnu 15 gadu vecumā bijuši piedzērušies vismaz divas reizes. Sliktāki rādītāji ir vienīgi Lietuvā un Dānijā.

Veselības ministre Ingrīda Circene atzina: pētījums dod signālu politiķiem rīkoties un saprast, kādām jābūt programmām, lai jauniešu veselību uzlabotu. «Īpaša uzmanība pievēršama agresijai skolā,» saka ministre. «Otrkārt, jāpēta, kāpēc meitenes tik slikti vērtē savu veselību.» Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anita Villeruša, vērtējot pētījuma rezultātus, sacīja, ka pusaudži 11–15 gadu vecumā kļuvuši senili, neaktīvi, lielāko dienas daļu pavada pie TV vai datora, un kustību trūkums būtiski ietekmē veselību, neattīsta ne sirds, ne elpošanas sistēmu. «Piektdaļai meiteņu un 15 procentiem zēnu jau ir diagnosticētas hroniskas slimības,» uzsvēra A. Villeruša. Pētījuma autori ir vienisprātis: jāizvērtē izglītības kvalitāte – vai pašlaik skolēniem tiek sniegta pietiekama izpratne un zināšanas par veselību. «Gadiem ilgi Latvijā neuzlabojas skolēnu zināšanas par savu veselību un pat pasliktinās, bet nav nekāda izvērtējuma skolās sniegtās izglītības kvalitātei,» atzina Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle. Pašlaik veselības mācība ir integrēta sociālo zinību priekšmetā un, pēc I. Ķelles teiktā, tās ir «veselības mācības kripatiņas».

Avots: nra.lv /Inga Paparde