• Tweet

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 24. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Likumu izmaiņas saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

“Šis ir vēl viens solis, kas veicinās Latvijas ekonomikas attīstību, un izmaiņu mērķis ir izveidot taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem, atbalstot gan vietējos, gan ārvalstu investorus. Tās ne vien palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamo finansējumu no dažādiem avotiem un samazināt finansējuma izmaksas, bet arī veicinās investīcijas Latvijas reģionos,” grozījumu būtību raksturo Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam – jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli sešu procentu apmērā.

Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20 procentiem), taču tas dos iespēju daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas.

Patlaban uzņēmumi Latvijā maksā uzņēmumu ienākuma nodokli 20 procentu apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nozīmē, ka kopējais ienākuma nodoklis šobrīd ir 20 procenti neatkarīgi no investora rezidences vai juridiskās formas un tas rada nevienlīdzību starp vietējiem un ārvalstu investoriem, kā arī neveicina pašvaldību budžetu papildināšanu, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dividendēm netiek sadalīts attiecīgo pašvaldību līmenī.

Par likumu grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē 3. decembrī.

Foto: Saeimas kanceleja