Pētījums: Latvijā tikai 1% patērētāju pilnībā uzticas finanšu nozarei
Latvijā tikai 1% respondentu norādījuši, ka pilnībā uzticas finanšu nozarei, kamēr Lietuvā un Igaunijā finanšu sektoram pilnībā uzticas nedaudz vairāk – 4% respondentu. To atklāj pētījumu kompānijas “GfK Custom Research Baltic” un biznesa portāla “Nozare.lv” jaunākais pētījums par finanšu nozari Baltijā.
Likumsakarīgi, ka nosakot vidējo uzticēšanās rādītāju finanšu nozarei, viszemākais uzticības līmenis Baltijas valstīs ir Latvijā, kur šis rādītājs ir vien 3.9 punkti no 7. Igaunijā tas ir nedaudz augstāks – 4.3 punkti. Visvairāk finanšu nozarei savā valstī uzticas Lietuvas iedzīvotāji, vidējam uzticības rādītājam sasniedzot 4.5 punktus.
Pētījums arī atklāj, ka atsevišķu finanšu sektoru vērtējums visās Baltijas valstīs ir krietni augstāks kā vidējais uzticības vērtējums finanšu nozarei kopumā.
Lai arī Latvijā pēdējā desmitgadē banku sektors piedzīvojis ne mazums satricinājumu, kas varētu iedragāt patērētāju uzticamību, pētījums atklāj, ka novērtējot tieši banku sektora darbu Latvijā, patērētāju domas būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kur situācija finanšu jomā ir nesalīdzināmi rāmāka. Arī ” Latvijas Bankas” darbs tiek vērtēts kā labs, Latvijā iegūstot 4.3 punktus no 7 (izcils), valsts banka Lietuvā ieguvusi – 4.6, un valsts banka Igaunijā – 4.9 punktus. Tomēr Latvijā vissliktāk novērtēta tieši uzraugošās institūcijas – “Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas” darbība, kas ieguvusi vien 3.5 punktus no 7.
Savukārt ātro jeb patēriņa kredītu kompāniju darbs Baltijā novērtēts krietni zemāk, jo īpaši Igaunijā, kur vidējais šo pakalpojumu sniedzēju novērtējums nepārsniedz 2.3 punktus, Lietuvā – 3.2, Latvijā tas ir visaugstākais – 3.8. Pētījums atklāj korelāciju starp pakalpojuma lietojumu un darba izvērtējumu, proti, Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ātro kredītu pakalpojumus respondenti izmanto visbiežāk – 22% respondentu norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir izmantojuši šādus pakalpojumus, kamēr Igaunijā vien 5%, vienlīdz vērtējot arī pakalpojuma sniedzēju sliktāk. Lietuvā ātros kredītus pēdējo 12 mēnešu laikā izmantojuši 18% aptaujāto.
Kā skaidro “GfK” klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa: “Arī “GfK” veiktais patērētāju uzticēšanās ekonomikai indekss uzrāda, ka šobrīd vērojama rudenim un ziemai raksturīga tendence, kad iedzīvotāji nedaudz pesimistiskāk vērtē gan savas ģimenes, gan valsts ekonomisko situāciju, tomēr kopumā patērētāji uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai ir atjaunojuši. Tā ir pozitīva tendence, ka cilvēki šobrīd ir gatavi tērēt nedaudz vairāk un būt ātro kredītu kompāniju un banku klienti, jo viņi tic, ka varēs atdot, iegādāties lietas un dzīvot labāk, kas sasaucas arī ar oficiālajiem ekonomiskajiem rādītājiem.”
Kā atklāj iepriekšējie “GfK” pētījumi, patērētāji bankām kā dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas sniedzējam uzticas vairāk kā finanšu nozarei kopumā, bet tajā pat laikā nedaudz mazāk kā banku sektoram.
Pētījums arī atklāj, ka par spīti tam, ka uzticība finanšu nozarei nav augsta, 39% Latvijā, 42% Lietuvā un 33% respondentu Igaunijā norādījuši, ka banka kā darba vieta viņiem joprojām šķiet saistoša un respondenti, jo īpaši jaunieši, labprāt vēlētos strādāt bankā, ja vien būtu tāda iespēja.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Kas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“Indexo” plāno iegādāties pensiju pārvaldes uzņēmumu “Vairo”
INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir vienojusies ar pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS VAIRO...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālākMājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas
Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina,...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākParāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū....
Lasīt tālākLatvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko
Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālāk