Pētījums: dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir 1630 eiro, Tallinā mazāk, bet Viļņā – vairāk
Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos – 1397 EUR bruto.
Uzņēmums aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 EUR bruto, bet reģionos 1724 EUR bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 EUR bruto, bet reģionos – 1590 EUR bruto.
“Dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi ir pierādījuši, ka sociāli atbildīgs atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai motivētu darbiniekus un veidotu uzticību starp darba ņēmēju un darba devēju. Jau šobrīd Baltijā ir vairākas organizācijas, kas savā atalgojuma politikā ir definējušas, ka dzīvei nepieciešamā alga ir zemākā atalgojuma robeža, kādu viņi maksā pat visvienkāršāko profesiju veicējiem savā organizācijā,” stāsta “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča.
Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā – 2173 EUR bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā – 1621 EUR bruto. Salīdzinot ar 2023. gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 EUR bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 EUR bruto 2023. gadā). Arī analizējot dzīvei nepieciešamo algu visu trīs Baltijas valstu reģionos, iespējams, secināt, ka Igaunijas reģionos tā ir zemākā – 1270 EUR bruto, savukārt, Lietuvas reģionos – augstākā (1899 EUR bruto). Svarīgi ņemt vērā, ka nodokļi visās trīs Baltijas valstīs būtiski atšķiras un pētījumā tiek salīdzinātas bruto algas.
“Atsķirība starp dzīvei nepieciešamo algu Rīgā un reģionos galvenokārt rodas dēļ dzīvesvietas izmaksām, kas galvaspilsētā ir augstākas, nekā reģionos. Tomēr šobrīd, analizējot to darba devēju atalgojuma politiku, kuru darbinieki strādā gan galvaspilsētā, gan reģionos, var secināt, ka tikai retais nosaka atšķirīgu atalgojumu viena amata veicējiem, balstoties uz dzīvesvietu,” piebilst A.Praņēviča.
Vēl par tēmu:
Pensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālākAptauja: pēc iedzīvotāju domām vidusslānis Latvijā sarūk, katrs desmitais sevi uzskata par trūcīgu
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību...
Lasīt tālākCik lielus uzkrājumus būtu vēlams izveidot ikvienam? Skaidro bankas eksperte
Šī gada pavasarī veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā 19% iedzīvotāju nav nekāda veida uzkrājumu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča vērš uzmanību – lai justos droši...
Lasīt tālākBērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?
Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā...
Lasīt tālāk