Pavasara stress – tas ir nopietni
Lai gan šķiet, ka pavasaris ir laiks, kad visi cilvēki atbrīvoti uzelpo pēc ziemas drūmuma un pelēkuma, pierādīts, ka tieši pavasarī, par spīti tam, ka gaišais dienas laiks pagarinās, spīd saule, gājputni atgriežas un paliek siltāks, daudzi cilvēki cieš no pavasara stresa.
Pavasara stress ir nopietna problēma, kas skar ļoti daudzus iedzīvotājus. Aptaujas rezultāti liecina, ka pavasara stresu izjūt 67% iedzīvotāju, tomēr ir daudz tādu, kas paši to neapzinās vai neiedziļinās šajā problēmā. Vispārzināms ir fakts, ka stress ir viens no faktoriem, kas atstāj graujošu ietekmi uz cilvēka veselību, sākot ar nervozitātes paaugstināšanos, trauksmi, nogurumu, ilglaicīgi atrodoties stresa situācijās rodas nopietnas saslimšanas, depresija, svara pieaugums, vispārēja veselības stāvokļa pasliktināšanās. Galvenokārt tas nozīmē nomāktumu, miegainību, nespēju fokusēties un koncentrēties. Stress atstāj milzīgu iespaidu uz cilvēka darbaspējām un zūd motivācija veikt pat visparastākās darbības.
Šo stresu cilvēks izjūt galvenokārt straujo pārmaiņu dēļ no ziemas perioda uz pavasari. Paildzinās dienas gaišais periods, izmainās režīms, spēcīgi organismu ietekmē arī pavasara laika maiņa. Simptomi parasti izpaužas kā nervozitāte, nogurums, vitamīnu un gaismas trūkums, kā arī bezmiegs un trauksme. Aptaujas rezultāti liecina arī, ka sievietes vairāk izjūt nogurumu, nespēju un motivācijas trūkumu, turpretī vīriešiem novērojama pastiprināta nervozitāte.
Ir daudz ļoti vienkārši veidi kā cīnīties ar stresu, sākot ar dziļām ieelpām un nomierinošas mūzikas atskaņošanu, masāžām, meditāciju un atpūtu. Lai efekts būtu noturīgs, nevis vienkārša simptomu noslēpšana, ir jāizzina sevi un jāatrod stresa īstais cēlonis. Pavasara stresa izraisītāju vidū ir gan straujās pārmaiņas, gan vitamīnu trūkums uzturā, gan cilvēka nespēja uztvert un cīnīties ar stresu. Mūsdienu straujajā ikdienā no stresa izvairīties nav iespējams, tomēr izzinot sevi ir iespēja regulēt spriedzi un stresu, izprast tā mehānismus un spēt pār to valdīt.
“Dažādi notikumi ikdienā, saspringts darbs, sasvstarpējās attiecības, regulāri pieaugošais informācijas daudzums, spriedze utt, ir tie faktori, kas visbiežāk izraisa stresu. Tomēr ikviens cilvēks var apgūt stresoru atpazīšanu, atklāt un veidot savu potenciālu, un apzināt savas iespējas dzīvot pieņemot dzīves izaicinājumus, nevis no tiem izvairoties,” stāsta profesore Guna Svence.
Viņa pauž uzskatu, ka ikviens cilvēks ir spējīgs cīnīties ar stresu. “Stresa pārvarēšanas paņēmienus būtu jāzina ikvienam. Tā ir iespēja uzlabot veselību un stiprināt imūnsistēmu, iemācīties izmantot savus iekšējos spēka resursus, sakārtot dzīves ritmu, arī pārvaldīt uztraukumu un iemācīties samierināties ar situācijām, kurās diemžēl neko nevaram mainīt,” pauž profesore G.Svence.
Cīnīties ar pavasara stresu var visi, gan nodrošinot organismu ar vitamīniem un minerālvielām, ēdot vairāk dārzeņu un zaļumu pavasarī, tomēr galvenokārt mums jāpievērš uzmanība tam, kā paši saviem spēkiem varam pārvarēt stresa situācijas.
Lieliska iespēja kā iemācīties cīnīties un pārvaldīt stresu ir piedalīties seminārā un meistarklasē “Stresa pārvarēšana un stresa noturības attīstīšana”, ko vada profesore Guna Svence. Tuvākais seminārs norisinās jau 9. aprīlī Rīgā un pateicoties līdzfinansējumam, tā cena ir tikai EUR 49. Pieteikties iespējams pa e-pastu: psihologija@e-pasts.lv
Publicitātes materiāls
Vēl par tēmu:
Rīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākLētākas recepšu zāles pacientiem – no 1. jūlija valsts sedz farmaceita pakalpojuma maksu zālēm līdz 10 eiro
No 2026. gada 1. jūlija iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa - to pilnā apmērā segs valsts. Šis...
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākŠonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, nedēļas otrajā pusē biežāk līs
Aizvadītajās dienās karstuma viļņa ietekmē daudzviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +27…+30° atzīmei, bet vietām gaiss iesila līdz +33°. Nedēļai turpinoties, karstums pakāpeniski...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālākZaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem
Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...
Lasīt tālāk