• Tweet

Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu. Tomēr tikai 11,3% norādīja, ka šī ietekme bijusi liela vai ļoti liela.

Rezultāti liecina, ka MI kļūst par daļu no darba dzīves, taču ne vienmēr tik dramatiskā veidā, kā to bieži apraksta. Daudziem aptaujas dalībniekiem, kuri atbildēja uz jautājumiem par MI, tas, šķiet, vairāk nozīmē praktisku atbalstu, mācīšanos un efektivitāti nekā stresu vai tūlītēju nedrošības sajūtu darbā.

“Mākslīgais intelekts nav tikai nākotnes tēma, tas jau ir klātesošs daudzās darba vietās,” saka Kristaps Kolosovs, CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs. “Tomēr aptaujas rezultāti parāda līdzsvarotu kopainu. Aptaujātie mākslīgo intelektu neuzskata tikai par risku. Daudzi to redz arī kā rīku, kas var palīdzēt strādāt efektīvāk, apgūt jaunas zināšanas un atvieglot ikdienas uzdevumus.”

MI ir sajūtams ikdienas darbā

Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni puse respondentu jau ir sajutusi MI vai citu tehnoloģisko rīku attīstības ietekmi savā darbā. Lai gan 39,6% atzina, ka tehnoloģiju attīstība pēdējā gada laikā viņu darbu nav ietekmējusi vispār, lielāka daļa norādīja, ka ietekme ir bijusi.

Tomēr rezultāti neliecina, ka MI būtu radikāli mainījusi darbu lielākajai daļai aptaujas dalībnieku. Tikai 11,3% ietekmi raksturoja kā lielu vai ļoti lielu, kas liecina, ka vairumam darbinieku izmaiņas līdz šim ir bijušas drīzāk pakāpeniskas, nevis radikālas.

Aptaujātie norāda uz ieguvumiem mācīšanās un efektivitātes jomā

Starp aptaujas dalībniekiem,visbiežāk minētais pozitīvais MI efekts bija mācības. 60,9% piekrita, ka mākslīgais intelekts ir palīdzējis viņiem apgūt jaunas zināšanas. Turklāt 55,1% norādīja, ka mākslīgais intelekts ir palīdzējis viņiem strādāt efektīvāk, un 44,8% piekrita, ka mākslīgais intelekts ir padarījis viņu darbu interesantāku.

Šie rezultāti liecina, ka daudzi respondenti MI uztver ne tikai kā automatizāciju vai risku, bet arī kā praktisku rīku, kas var veicināt attīstību un produktivitāti.

“Darba devējiem vajadzētu pievērst uzmanību tam, kā darbinieki faktiski izmanto MI,” skaidro Kolosovs. “Ja MI palīdz cilvēkiem ātrāk apgūt jaunas zināšanas vai efektīvāk veikt uzdevumus, uzņēmumiem nevajadzētu atstāt šo procesu savā vaļā. Skaidras vadlīnijas, apmācība un atbildīga MI rīku izmantošana var palīdzēt darbiniekiem gūt labumu no šiem rīkiem, vienlaikus samazinot nenoteiktību un riskus.”

Bažas par stresu un palielinātu darba slodzi nav izteiktas

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka aptaujas dalībnieku vidū ar MI saistītās negatīvās pieredzes ir mazāk sastopamas nekā pozitīvās. Vien 17,9% piekrita, ka MI ir radījis papildus stresu vai spriedzi, savukārt 18,1% norādīja, ka MI ir palielinājis viņu darba slodzi.

Tas nenozīmē, ka bažas par MI būtu jāignorē. Daļai darbinieku jaunas tehnoloģijas var radīt spiedienu ātri pielāgoties, apgūt jaunus rīkus vai mainīt ierastos darba paradumus. Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka stress un palielināta darba slodze nav dominējošā pieredze starp aptaujātajiem.

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku neparedz, ka mākslīgais intelekts samazinās pieprasījumu pēc viņu darba

Aptaujas dalībniekiem tika jautāts arī par to, vai mākslīgais intelekts un tehnoloģiju attīstība varētu ievērojami samazināt pieprasījumu pēc viņu darba. Lielākā daļa neparedzēja, ka tas notiks: 59,6% atzina, ka ir maz ticams, ka pieprasījums pēc viņu darba ievērojami samazināsies mākslīgā intelekta vai tehnoloģiju dēļ. Savukārt 17% uzskatīja, ka pieprasījums pēc viņu darba varētu ievērojami samazināties, un 23,4% atzina, ka grūti pateikt.

Rezultāti liecina par piesardzīgu, taču ne īpaši baiļpilnu attieksmi. Lai gan daži saskata risku saistībā ar pieprasījumu pēc viņu darba nākotnē, lielākā daļa pašlaik neparedz, ka mākslīgais intelekts ievērojami samazinās vajadzību pēc viņu darba.

Prasmju trūkums joprojām ir svarīga problēma darba devējiem

Lai gan daudzi aptaujātie ziņo par pozitīvu pieredzi ar MI, aptauja norāda arī uz nepieciešamību turpināt prasmju attīstību. No tiem, kas atbildēja uz attiecīgo apgalvojumu par MI, 26,7% piekrita, ka viņiem trūkst prasmju, kas nepieciešamas, lai darbā izmantotu MI.

Tas liecina, ka darba devējiem ir svarīga loma, palīdzot darbiniekiem pielāgoties. Apmācības, praktiski piemēri un skaidri iekšējie noteikumi var palīdzēt darbiniekiem izmantot MI ar lielāku pārliecību un atbildību.

“MI ieviešana nav jāuzskata tikai par tehnoloģisku jautājumu,” piebilst Kolosovs. “Tas ir arī jautājums par cilvēkiem un prasmēm. Darba devēji, kuri palīdz savām komandām saprast, kā MI var būt noderīgs — un kur cilvēka spriestpēja joprojām ir būtiska, būs labāk sagatavoti izmaiņām darba tirgū.”