• Tweet

Simtlatnieku pasākums sekmīgi sasniedza visnabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, veselības aizsardzību un īpašuma saglabāšanu, liecina Pasaules Bankas (PB) veiktais pasākuma ietekmes izvērtējums.

„Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā saucamā simtlatnieku programma ir bijusi ļoti nepieciešams atbalsts, kas ļāvis pārdzīvot grūtos brīžus, kuros nonāca daudzas Latvijas ģimenes pasaules finanšu krīzes rezultātā. Šobrīd, kad krīzes radītais iespaids pakāpeniski mazinās, ir laiks atskatīties uz šīs programmas darbības rezultātiem, kurus varēsim izmantot turpmāk, lai pilnveidotu atbalsta sistēmu valsts nabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem iedzīvotājiem,” atzīst labklājības ministre Ilze Viņķele.

Ar 18% iekšzemes kopprodukta kritumu 2008.gada krīze Latviju skāra smagāk, nekā jebkuru citu Eiropas valsti. Lai mazinātu lejupslīdes ietekmi uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām valstī ieviesa ārkārtas sabiedrisko darbu programmu Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās. Tajā varēja iesaistīties zemu kvalificēti bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu. Administratīvie dati uzrāda labu sniegumu ar 110 000 bezdarbniekiem izveidotām darba vietām, kopš 2009.gada iesaistot aptuveni 70% no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties.

Vienlaikus PB pārstāvji meklēja atbildes uz diviem būtiskiem jautājumiem. Vai programma sasniedza vismazāk aizsargātos iedzīvotājus? Cik efektīvi šī programma nodrošināja, ka viņi nenokļūst vēl dziļākā nabadzībā? Lai to noskaidrotu, laikā no 2010. gada decembra līdz 2011.martam speciāli tika veikts pēcprogrammas mājsaimniecību apsekojums, kurā aptaujātas 3 tūkst. mājsaimniecības ar vairāk kā 9 tūkst. mājsaimniecību dalībniekiem. Apsekojuma rezultāti ļauj secināt, ka nabadzības riskam vairāk ir pakļautas tieši mājsaimniecības ar vairāk bērniem, kas vienlaikus guva labumu no vecāku dalības programmā.

Pētījumā izmantota situācija, kad programmai pieteicās vairāk interesentu, nekā bija iespēja iesaistīties, salīdzinot labuma guvējus (dalībniekus) un tos, kas gandrīz guva labumu (rindā gaidītāji). Abu grupu salīdzinājums liecina, ka programmas dalībnieki bija spiesti pieņemt mazāk sāpīgus lēmumus, jo īpaši attiecībā uz pārtiku un veselības aizsardzību.

Ņemot vērā ka ceturtā daļa no pašreizējiem programmas dalībniekiem bija jau iepriekš iesaistīti programmā un 64% pieteicās uz atkārtotu dalību, tādēļ, ka trūka labāku alternatīvu (citas iespējas darba tirgū), PB pārstāvji uzskata, ka darba praktizēšana Latvijā ir ļoti nepieciešama kā sociālās drošības tīkla sastāvdaļa, kura jāturpina, kamēr stabilizēsies situācija darba tirgū.

Neskatoties uz to, ka būtiski ir pievērsties jautājumam par bezdarbnieku aktivizāciju, PB vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas gadījumā pašreiz nevar runāt par pabalstu atkarību, jo vēl arvien ir ļoti neliels no jauna reģistrētu vakanču skaits.

Avots: nra.lv