Pārveidos Hipotēku banku
Valdība savā pirmajā sēdē ķērās pie Hipotēku bankas reorganizācijas jeb pārsaukšanas par «pilna spektra attīstības finanšu institūciju».
Valda Dombrovska trešā valdība savā deklarācijā ir apsolījusi, ka «izveidosim pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidosim tās profesionālu uzraudzības mehānismu».
«Izstrādāsim un īstenosim kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai». Deklarācijas izpilde valdības pirmajā darba sēdē izpaudās, sēdes slēgtajā daļā uzklausot ziņojumu «par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju».
Paldies ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par atklātību, izskaidrojot Neatkarīgajai jēdziena «pilna spektra attīstības finanšu institūcija» izcelsmi: attīstības banku ir solījušas jau trīs četras iepriekšējās valdības, tāpēc tagadējā valdība apņēmusies ar citiem vārdiem sākt rezultatīvāku darbu. Tagadējās Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko tomēr neslēpj savas simpātijas pret jau pierasto attīstības bankas apzīmējumu.
Kopš Latvijā sākusies Eiropas palīdzības fondu naudas dalīšana uzņēmumiem un tādējādi arī uzņēmējiem, Hipotēku bankas izsniegto dāvanu apjoms vairs nav nekas nozīmīgs. Ar dāvanām no Hipotēku bankas jāsaprot tādi kredīti, kurus izsniedz pretēji banku standartprocedūrām (bez nodrošinājuma ar ķīlu, galvojumiem vai vismaz ilgāku laiku strādājoša uzņēmuma finanšu rādītājiem un reputāciju), kā arī ar zemākām procentu likmēm. Lai dāvanas saņemtu, jādzīvo noteiktā reģionā, jāatver uzņēmums noteiktā nozarē, jābūt sievietei u. tml. – kā nu kurā gadījumā tiek prasīts. Kredīts it kā būtu jāatdod, bet tajā pašā laikā tiek atzīts, ka atteikšanās no stingriem kredītu izsniegšanas noteikumiem pazemina naudas atgūšanas varbūtību. Ja dāvināto kredītu radīto iztrūkumu neizdodas segt uz parasto komerckredītu sagādātās peļņas rēķina, valdība izgādā valstij piederošajai bankai naudas dāvinājumu vai aizdevumu, lai tā spētu darboties pierastajā veidā.
Pēdējos divos gados Hipotēku banka ir pamanījusies zaudēt attiecīgi 54,4 un 67,9 miljonus latu. Zaudētās naudas īpatsvars attiecībā pret aktīviem neko daudz neatšķiras no sākotnēji privātās Parex bankas zaudējumiem un Latvijas komercbanku caurmēra raksturojumiem ekonomiskās lejupejas gados. Šogad Hipotēku banka, līdzīgi finanšu sektoram kopumā, ziņo par peļņu.
Hipotēku bankas reorganizācijas rezultātā valsts varētu tikt pie naudas par komerckredītu u. c. aktīvu pārdošanas, bet naudas dāvināšanai būtu jākļūst pārskatāmākai. Būtu jāpieaug ticībai, ka naudu saņēmuši tikai un vienīgi atbilstoši Saeimas un valdības lēmumiem aplaimojamas uzņēmumu, pašvaldību vai sabiedrisku organizāciju un personu grupas. Vairs nevajadzētu pastāvēt tādiem jautājumiem, vai, piemēram, Hipotēku bankas lēmums uz diviem gadiem atlikt parāda piedziņu no premjera sievai un premjera padomnieces vīram piederoša uzņēmuma ir dāvana vai komerciāli pamatota rīcība. Pēc bankas versijas, konkrētajā gadījumā tā ir devusi laiku šiem un daudziem citiem neveiksmīgajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai viņi tomēr pārdotu dzīvokļus savā rindu mājā. Pretējā gadījumā bankai būtu jāuzņemas izdevumi par objekta pārņemšanu un pārdošanu. Katrā šādā gadījumā ir daudzi nosacījumi, bez kuru pārbaudes nav iespējams pateikt, vai banka darbojusies savās vai kādās citās interesēs. Grūti paredzēt, vai valsts intereses tiek vairāk aizskartas ar augstu amatpersonu cerībām atrisināt savas finanšu problēmas uz valstij piederošas bankas rēķina, vai tad, ja viņi kļūst atkarīgi no privātu un ārzemju banku žēlastības.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir nonākuši grozījumi Darba likumā. Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība nākamnedēļ tiksies ar Saeimas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Michelin” zvaigznes atkal mirdz Latvijā – godināti izcilākie šefpavāri un restorāni
Trešdien, 22. oktobrī, Mežaparka Kokaru zālē norisinājās “MICHELIN Guide Latvia 2026” apbalvošanas ceremonija, kurā tika atklāta jaunā Latvijas restorānu izlase. Šī ir jau trešā...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālāk