“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas eksperti kritiski vērtē “Ir” publiskotās sarunas

Tā dēvētajā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa.
Pieaicinātie eksperti jau iepriekš kritiski izteikušies par aizsākto izmeklēšanu, paužot pārliecību, ka aiz piepeši izgaismotās “oligarhu lietas” stāv politiska rakstura intereses. Atsevišķu ekspertu viedokļi liecina, ka žurnālā “Ir” publiskotās sarunas ir daļa no 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas un jauno partiju reitingu celšanas mēģinājums.
Tā, piemēram, nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” Borovkovs kritiski izteicās par publiskotajām “Rīdzenes sarunas”, norādot, ka diez vai tā mērķis ir atrast taisnību. “Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”
Viņš uzsver, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta, un diemžēl to ir arī veicinājuši mediji, kuri paši arī ir sašķelti “labajos” un “sliktajos”, “pareizajos” un “nepareizajos”. Runājot pa “oligarhu sarunām” Borovkovs pauž viedokli, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums.
Arī Gruzdiņš nesen izteicās skeptiski par komisijas darbu un pauda pārliecību, ka žurnāls “Ir” tās publiskojis ar kādu noteiktu mērķi, taču ne, lai panāktu taisnību. “Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas,” intervijā “Neatkarīgajai” izteicās eksperts.
“Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.
Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.
Tāpat komisijas darbā piekritusi piedalīties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Savu viedokli komisijai esot gatavs paust arī bijušais Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieks Imants Rūdolfs Pličs. Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē arī advokāts Aldis Alliks.
Ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā arī no “Ir” nav saņēmis audioierakstus, tad, visticamāk, runas par slēptām interesēm, ko īsteno medijs varētu būt patiesas. Tāpat arī kādreizējais “oligarhu lietu” uzraugošais prokurors Māris Leja nesen paudis, ka “Rīdzenes sarunās” noziedzīga nodarījuma sastāvu atrast nav iespējams.
Jau vēstīts, ka darbu jūlija beigās uzsākusi Saeimā izveidotā tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura apņēmusies četru mēnešu laikā noskaidrot, kādēļ bez personu saukšanas pie atbildības tika izbeigta skandalozā “oligarhu krimināllieta”.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk