“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas eksperti kritiski vērtē “Ir” publiskotās sarunas
Tā dēvētajā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa.
Pieaicinātie eksperti jau iepriekš kritiski izteikušies par aizsākto izmeklēšanu, paužot pārliecību, ka aiz piepeši izgaismotās “oligarhu lietas” stāv politiska rakstura intereses. Atsevišķu ekspertu viedokļi liecina, ka žurnālā “Ir” publiskotās sarunas ir daļa no 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas un jauno partiju reitingu celšanas mēģinājums.
Tā, piemēram, nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” Borovkovs kritiski izteicās par publiskotajām “Rīdzenes sarunas”, norādot, ka diez vai tā mērķis ir atrast taisnību. “Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”
Viņš uzsver, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta, un diemžēl to ir arī veicinājuši mediji, kuri paši arī ir sašķelti “labajos” un “sliktajos”, “pareizajos” un “nepareizajos”. Runājot pa “oligarhu sarunām” Borovkovs pauž viedokli, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums.
Arī Gruzdiņš nesen izteicās skeptiski par komisijas darbu un pauda pārliecību, ka žurnāls “Ir” tās publiskojis ar kādu noteiktu mērķi, taču ne, lai panāktu taisnību. “Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas,” intervijā “Neatkarīgajai” izteicās eksperts.
“Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.
Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.
Tāpat komisijas darbā piekritusi piedalīties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Savu viedokli komisijai esot gatavs paust arī bijušais Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieks Imants Rūdolfs Pličs. Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē arī advokāts Aldis Alliks.
Ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā arī no “Ir” nav saņēmis audioierakstus, tad, visticamāk, runas par slēptām interesēm, ko īsteno medijs varētu būt patiesas. Tāpat arī kādreizējais “oligarhu lietu” uzraugošais prokurors Māris Leja nesen paudis, ka “Rīdzenes sarunās” noziedzīga nodarījuma sastāvu atrast nav iespējams.
Jau vēstīts, ka darbu jūlija beigās uzsākusi Saeimā izveidotā tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura apņēmusies četru mēnešu laikā noskaidrot, kādēļ bez personu saukšanas pie atbildības tika izbeigta skandalozā “oligarhu krimināllieta”.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākAsociācijas: Diskusija par zāļu cenu samazināšanu nenotiek
Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu,...
Lasīt tālākDarbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTuvākajās dienās paliks vēsāks, naktīs gaidāmas salnas
Pirmās maija dienas iesākām ar pavasarīgu siltumu un mierīgiem laika apstākļiem, taču maija otrajā nedēļā jutīsim izmaiņas. Pakāpeniski ieplūstot gaisa masai no ziemeļiem, gan naktīs,...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālāk