No nākamā gada bezdarbnieka pabalstu izmaksās astoņus mēnešus
No 2020. gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien, 14. novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē.
Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.
Līdz šim bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums bija deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksāja pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši, un tas norāda, ka vairumā gadījumu bezdarbnieki darbu atrod ātrāk nekā noteiktajā pabalsta izmaksas periodā. Grozījumu izstrādātāji Labklājības ministrijā iepriekš atzīmēja, ka izmaiņas tādējādi nav plānotas bezdarba pirmajos divos mēnešos un arī turpmākajos mēnešos saglabāsies pietiekami augsts darba samaksas atvietojums.
Izmaiņas rosinātas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tādējādi mazinātos darbaspēka nepietiekamība, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi, teikts grozījumu anotācijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka bezdarbnieku pabalsta ilguma samazināšana ir simbolisks solis, lai izvairītos no smagām diskusijām par darbaspēka imigrāciju.
“Esmu pārliecināts, ka visi dzird jau ilgstoši, ka trūkst darba roku. Mums ir tikai divas izvēles, no kurienes īsā laikā ņemt jaunus darbiniekus. Mums būtu jānodrošina, lai cilvēki, kuri dzīvo Latvijā, atgrieztos Latvijas tirgū. Savukārt smagas debates būtu par to, kā veicināt imigrāciju,” teica premjers.
Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Jauno kārtību piemēros, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk