No “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks

Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt krāpnieku radīto ietekmi, Valentīndienas gaidās Luminor banka aicina iedzīvotājus nezaudēt modrību. Krāpnieki arvien viltīgāk izmanto cilvēku emocijas, lai radītu šķietamas romantiskas attiecības un rezultātā iegūtu personas naudu. Kā atpazīt “viltus mīlniekus” un pasargāt savu sirdi, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Valsts policijas dati liecina, ka pērn Latvijas iedzīvotāji romantiskās krāpniecības shēmās zaudējuši vismaz 166 858 eiro, taču patiesais cietušo skaits, visticamāk, ir lielāks, jo cietušie visbiežāk kauna vai emocionāla trieciena dēļ izvēlas par notikušo neziņot ne bankām, ne tiesībsargājošām iestādēm. Arī Luminor dati liecina, ka 2025. gadā identificēto romantiskās krāpšanas gadījumu skaits ir dubultojies, salīdzinot ar 2024. gadu.
Luminor bankas dati rāda, ka visbiežāk par upuriem kļūst sievietes pēc 58 gadu vecuma, taču krāpnieku nagos var iekrist ikviens neatkarīgi no dzimuma vai vecuma, jo krāpšana tiek īstenota, izmantojot cilvēka dabisko vēlmi pēc tuvības un izvairīšanās no vientulības.
Mākslīgā intelekta radītie pielūdzēji
Romantiskā krāpšana nav tikai naudas izkrāpšana – tā ir rūpīgi izplānota psiholoģiska manipulācija. Krāpnieki rada viltus tiešsaistes personības, lai mēnešiem ilgi iegūtu personas uzticību, kas sākotnēji līdzinās jebkurai jaunai romancei. Saziņai turpinoties, ar laiku persona tiek mudināta izolēties no tuviniekiem, jo tie vienkārši nespēj pieņemt jauniegūto laimi. Pēdējā laika tendences rāda, ka “digitālie mīlnieki” vairs neaprobežojas tikai ar zagtām bildēm no interneta. Lai radītu ticamu personas tēlu, krāpnieki arvien biežāk izmanto mākslīgā intelekta radītas personas – gan fotoattēlus, gan pat īsus videozvanus, kas parasti pārtrūkst it kā savienojuma problēmu dēļ, un rada turpmāku ticamību, ka videozvans nav iespējams nevis vēlmes trūkuma dēļ, bet gan it kā neatkarīgu tehnisku ierobežojumu dēļ. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību krāpniekiem ir daudz vienkāršāk veidot arī saturu, lai uzturētu milzīgu apjomu ar sarunām.
Sarkanie karogi: kā atpazīt “mākslīgo mīlu”?
Romantiskās krāpšanas shēma parasti sākas ar strauju un pastiprinātu uzmanību, ko dēvē par “love bombing” – krāpnieks ļoti īsā laikā apliecina savas jūtas un plāno lielus notikumus. Tiek iegūta un sniegta informācija, būvēta savstarpēja uzticība un likti pamati tālākai naudas prasīšanai. Tiklīdz persona ir emocionāli iesaistīta, seko dažādi naudas lūgumi – steidzamas medicīniskas palīdzības apmaksai, ārvalstu muitā aizturēti sūtījumi, nepieciešamība iegādāties aviobiļetes, lai abi varētu satikties vai citiem “neatliekamiem” izdevumiem, kur palīdzēt var tikai jaunais partneris. Tomēr nauda netiek prasīta uzreiz – brīdī, kad krāpšana nonāk līdz pārskaitījumiem, persona pati jau vēlas palīdzēt, domājot, ka nauda tiks atgūta. Šie lūgumi sākotnēji tiek prasīti kā aizdevumi, solot atgriezt tos ar procentiem vai arī atmaksāt, kad tiksies klātienē. Krāpnieki rada tēlu, ka ir turīgi, bet dažādu apstākļu dēļ līdzekļi konkrētajā brīdī nav pieejami.
Būtiskākais signāls par krāpšanu ir sistemātiska izvairīšanās no satikšanās klātienē, kā arī jebkādas citas normālas video sarunas. Krāpnieki pieprasa steidzamību un slepenību attiecībā uz veiktajiem maksājumiem. Turklāt šādās shēmās naudas saņēmējs būs kāda trešā persona – “biznesa partneris” vai “draugs” –, jo viltotajai identitātei nevar būt sava norēķinu konta.
Sargi savu sirdi un naudu: ekspertes padomi
Rūpējoties par finansiālo drošību, ieteicams ievērot vairākus pamatprincipus:
Pārbaudiet personas identitāti: Izmantojiet Google Reverse Image Search, lai pārliecinātos, vai pielūdzēja fotoattēls nav atrodams citos profilos vai interneta resursos ar citu vārdu. Iespējams jau ir pieejama informācija par citām personām, kas cietuši no viltus identitātes.
Saglabājiet privātumu: Esiet piesardzīgi ar personīgās informācijas publicēšanu sociālajos tīklos – jo vairāk par sevi atklājat, jo vieglāk krāpniekam ir pielāgot savu stāstu jūsu interesēm. Tāpat ieteicams sociālos tīklos apstiprināt draudzības uzaicinājumus tikai no zināmām personām.
Nekādā gadījumā nesūtiet naudu: Nekad nepārskaitiet līdzekļus, nepērciet dāvanu kartes un citas materiālas lietas personai, kuru nepazīstat vai neesat satikuši dzīvē. Pat ja šķietami persona ir tuva un uzticama, naudas līdzekļu nodošana pirms tikšanās klātienē liecina par krāpšanu.
Konsultējieties ar tuviniekiem: Ja rodas šaubas, nekautrējieties pārrunāt jauno iepazīšanos ar draugiem vai ģimeni – skats no malas bieži palīdz ieraudzīt manipulācijas pazīmes.
Ja radušās aizdomas, ka notikusi krāpšana, nekavējoties sazinieties ar savu banku un ziņojiet Valsts policijai. Savlaicīga rīcība var palīdzēt pasargāt ne tikai jūsu finanses, bet arī brīdināt citus potenciālos upurus.
Vēl par tēmu:
Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālāk