Neparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos

Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25 %) būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu, liecina Luminor bankas aptaujas* dati. 48 % iedzīvotāju šādā situācijā izmantotu personīgos uzkrājumus, bet šādus izdevumus 1400 eiro vērtībā segtu no tekošajiem ienākumiem.
Neparedzēti izdevumi vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir aptuveni 1400 eiro, daļai iedzīvotāju kļūtu par nopietnu izaicinājumu, ja tie būtu jāsedz nekavējoties. Skaidrojot, no kādiem līdzekļiem iedzīvotāji segtu šāda apmēra neparedzētus izdevumus, lielākā daļa izmantotu savus personīgos uzkrājumus, bet katrs ceturtais šādu summu būtu spiests aizņemties – 14 % aizņemtos no ģimenes locekļiem vai draugiem un 11 % izmantotu bankas aizdevumu vai kredītlīniju. Savukārt gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa (12 %) izdevumus segtu no tekošajiem ienākumiem (piemēram, no savas algas vai pensijas).
“Ir pozitīvi, ka gandrīz puse iedzīvotāju pēkšņus izdevumus vidējās algas apmērā spētu segt no personīgajiem uzkrājumiem, taču tas vienlaikus nozīmē, ka tikpat lielai sabiedrības daļai tas varētu sagādāt grūtības. Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki aizvien biežāk ir spiesti aizņemties neparedzētām situācijām, kuras nevar atlikt – piemēram, pēkšņām veselības problēmām, zobārsta apmeklējumam vai automašīnas remontam, santehnikas nomaiņai. Katrs trešais iedzīvotājs patēriņa kredītu uzskata par risinājumu neparedzētiem izdevumiem vai ārkārtas situācijām. Tajā pašā laikā nozīmīgs izdevumu mērķis, kam iedzīvotāji piesaista patēriņa kredītu, ir mājokļa remonts un labiekārtošanas darbi – sākot no negaidītu mājokļa bojājumu novēršanas, piemēram, applūdēm, beidzot ar skolnieka istabas sagatavošanu jaunajam mācību gadam. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir pietiekami personīgie uzkrājumi. Tāpēc iesakām dzīves garumā veidot “drošības spilvenu”, ideālā gadījumā vairāku mēnešalgu apmērā, kas palīdzēs vienkāršāk un arī nedaudz bezrūpīgāk sagatavoties šādām situācijām,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Vīrieši jūtas finansiāli stabilāki, jo vairāk nekā puse jeb 51 % izmantotu savus uzkrājumus, kamēr sieviešu vidū šādu gatavību pauž 45 %. Savukārt banku pakalpojumus neparedzētu izdevumu gadījumā vidējās mēnešalgas apmērā biežāk izvēlas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kā arī jaunieši no 18 līdz 29 gadiem.
Vēl par tēmu:
Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālāk