Nemiro vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs pret EM bijušo valsts sekretāru Eglīti
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) par iespējamiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta uzraudzības pārkāpumiem rosinās disciplinārlietu pret Ekonomikas ministrijas (EM) bijušo valsts sekretāru Ēriku Eglīti.
Nemiro šodien, 17. februārī, preses konferencē pastāstīja, ka rosinās disciplinārlietu pret EM bijušo valsts sekretāru Ēriku Eglīti un vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par iespējamu nolaidību OIK atbalsta uzraudzībā.
Ministrs uzsvēra, ka ir pieņēmis Eglīša atlūgumu un pārtrauc sadarbību ar ministrijas bijušo valsts sekretāru.
Lai arī OIK jautājumu risināšana esot bijis tiešs EM uzdevums, kuru uzrauga ministrijas valsts sekretārs, Eglītis esot vilcinājies ar informācijas sniegšanu OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Komisija 2020. gada 6. janvārī un 13. janvārī lūgusi valsts sekretāru sniegt tai nepieciešamo informāciju, bet valsts sekretārs līdz 3. februārim prasījis pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu. Pēc tam, kad Nemiro 23. janvārī esot ar rezolūciju uzdevis valsts sekretāram sniegt visus nepieciešamos dokumentus, 24. janvārī Eglītis paziņojis par darba nespēju.
“Mēs esam konstatējuši arī vairākus gadījumus, kad bijis nepieciešams vērsties tiesībsargājošās iestādēs, bet tas nav izdarīts,” skaidroja ministrs.
Tāpat viņš pusotru gadu nav izvērtējis OIK atbalsta saņemšanu SIA “Lielmežotne”, kurai decembrī tika pārtraukts valsts atbalsts, liekot atmaksāt 1,6 miljonus eiro. Ministrs pauda, ka “Lielmežotne” jau 2018. gadā tika brīdināta par iespēju zaudēt OIK un tā paša gada decembrī no minētā komersanta tika saņemta papildu informācija. “Šajā lietā nekas nenotika, valsts sekretārs lēmumu nepieņēma un katru mēnesi komersantam tika maksāts, iespējams, nelikumīgs atbalsts,” teica Nemiro.
Jau vēstīts, ka Nemiro uz disciplinārlietas pārbaudes laiku par iespējamiem pārkāpumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzībā no amata atstādinājis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Eglīti, savukārt Eglītis atstādināšanu saista ar viņa nevēlēšanos “Latvenergo” padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālāk
Nedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
Lieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk