Nemiro: EM manā vadībā ir politiskā griba sakārtot ierūsējušo OIK sistēmu
Ekonomikas ministrija (EM) nosaukusi savas prioritātes 2019. gadam. To vidū ir obligātās iepirkuma kompetentes (OIK) sistēmas sakārtošana, eksports, investīcijas un mājokļu pieejamība.
Valdības rīcības plānā iekļauti 54 uzdevumi, kuriem galvenais izpildītājs ir Ekonomikas ministrija, un vairāk kā 70 uzdevumi, kur Ekonomikas ministrija ir viena no atbildīgajām.
EM norāda, ka izpildot Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē doto uzdevumu, izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi. Taču Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai.
“Šobrīd atjaunojamās enerģijas atbalstā esmu saskatījis ļoti daudz būtiskas nepilnības. Ekonomikas ministrijai manā vadībā ir politiskā griba un apņemšanās tiesiskā un valstiski atbildīgā veidā beidzot sakārtot ierūsējušo un uzpūsto OIK sistēmu, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, un valsts budžetam. Ir jāsakārto elektroenerģijas ražotāju atbalsta sistēma un jānodrošina, ka turpmāk valsts jeb nodokļu maksātāju atbalsts tiek sniegts tikai priekšzīmīgiem uzņēmējiem. Ir jārada skaidri nosacījumi AER nozares ilgtspējīgai attīstībai un nozares reputācijas atjaunošanai. Un, gribam mēs to vai nē, Latvijai ir jānodrošina 2020. un 2030.gada atjaunojamās enerģijas un SEG emisiju mērķu sasniegšana. Papildus mēs gribētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti energoefektivitātes celšanā un AER ražošanā, kam es kā ministrs apņemos nodrošināt godīgu normatīvo regulējumu,” norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, līdz šā gada maija beigām Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai un priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.
Otrkārt, valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību, lai stiprinātu vēlmi ģimenēm ar bērniem palikt dzimtenē, kā arī motivētu tautiešus atgriezties Latvijā. Tāpēc 2,8 miljonu eiro papildu finansējuma piešķiršana Altum īstenotajai mājokļu garantiju atbalsta programmai ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai.
Treškārt, pēdējās nedēļas laikā aktuāls jautājums ir situācija attiecībā uz Deglava tiltu. “Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību. Kamēr nav skaidrs, vai tas ir iedzīvotājiem drošs, tilta ekspluatācija būtu pārtraucama. Un Deglava tilts ir tikai pirmais solis. Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu, pārredzamā nākotnē plānojam pievērst uzmanību arī citu Rīgas tiltu drošībai, papildu rosinot izmaiņas regulējumā, kas dotu plašākas pilnvaras Būvniecības valsts kontroles birojam,” pauž ekonomikas ministrs.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālāk