• Tweet

Pašvaldību vēlēšanu gaisotnē nereti nākas aizdomāties par pārmaiņām, ko sola viena partijas pēc otras. Bezmaksas transports, uzņēmējdarbības attīstība, bezdarba mazināšana, lielākas algas, pabalsti un vēl un vēl… šie solījumi izklausās tik skaisti, ka neviļus liek domāt, ka pēc to ievēlēšanas sāksies īsti zelta laiki. Taču ko piedāvāt pilsētai, kurai jau viss ir? Jā, runa ir Ventspilī, kurā mūsdienās ir viena no skaistākajām un bagātākajām Latvijas pilsētām.

Ar skaļiem saukļiem par pārmaiņu nepieciešamību Ventspilī nākusi klajā trīs politisko partiju – Vienotības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam”. Saraksts ar bijušo ministru Ģirtu Valdi Kristovski visiem spēkiem cenšas pārliecināt vēlētājus balsot par viņiem, taču iepazīstoties ar partijas programmu nākas secināt, ka tukšu solījumu vietā viņi piedāvā atklātus melus. Nepārtraukti diskutējot par un ap dzīvi Ventspilī, partija skaļi pauž, ka ir pārmaiņu vēstneši, kas vēlas uzklausīt visas sabiedrības grupas, lai labāk saprastu, ko vēlas ventspilnieki. Opozīcija nepārtraukti uzsver, ka “bagātākā Latvijas pilsēta jau vairākus gadus piedzīvo būtisku saimniecisku un demogrāfisku lejupslīdi, kas negatīvi ietekmē pilsētas iedzīvotāju labklājību.”

Pēc opozīcijas sacītā, Ventspils piedzīvo redzamu saimniecisku lejupslīdi, kas mazina pilsētas iedzīvotāju labklājību un ticību rītdienai. Solot nenodarboties ar ārišķību, partija liek satraukti domāt, ka Ventspils varētu kļūt pelēka un neredzama, savukārt uzsvērtie vārdi, ka “Ventspils piedzīvojusi lejupslīdi” galīgi nesaskan ar reālo situāciju, kurā pilsēta nodrošina neskaitāmas darba vietas, atver jaunas rūpnīcas un ir attīstījusies kā starptautisks nozīmes tranzīta centrs. Ja atskatāmies vēsturē, vēl pirms divdesmit pieciem gadiem Ventspilī šādas izaugsmes nebija un šodienas ekonomikas rādītāji daudziem varētu būt liels pārsteigums. Ieskatoties dažos no tiem, secināms, ka pilsētā liela uzmanība tiek pievērsta tieši iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, arī ar budžetu pilsēta rīkojas gudri un izsvērti.

Ja skatāmies uz finanšu datiem, tad Ventspils pašvaldībā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir vismazākie aizņēmumi – kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākumu ir 3,82 milj. eiro, kas ir tikai 2,42% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, t. sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Tādējādi uz 2017. gada beigām paredzams naudas līdzekļu atlikums gandrīz 10 milj. eiro apmērā. Kā jau ierasts, īpaša vērība pilsētā tiek pievērsta kultūras pasākumu finansēšanai, tostarp dažādu atlaižu nodrošināšanai iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Tāpat Ventspils ir trešā pilsēta, kas veic vislielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus citu pašvaldību vajadzībām. Vislielākās plānotās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir Rīgas pilsētas domei, kas iemaksās 91,8 miljonus eiro, Jūrmalas pilsētas domei, kas iemaksās 10,8 miljonus eiro un Ventspils pilsētas domei, kas iemaksās teju divus miljonus eiro. Tātad Ventspils ir viena no tām pilsētām, kas balsta ne tikai savas pilsētas iedzīvotāju, bet arī visas Latvijas labklājību.

Protams, Ventspils rūpējas arī par saviem iedzīvotājiem, kā piemērs tam ir fakts, ka pilsētā ir viens no augstākajiem iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, Ventspils uzrāda labus rezultātus. Piemēram, 2015. gadā Ventspils bija starp tām republikas pilsētām, kuras piedāvāja augstāko atalgojumu – vidējā bruto alga bija otrā lielākā starp republikas pilsētām – 917 eiro. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka šodien ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas nozīmes pilsētām.

Kā zināms, 2017. gadā turpināsies aktīvs darbs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma apguvi. ES fondu projektu finansējums uz 1000 iedzīvotājiem 2012.–2015. gadā bija vairāk nekā 3 miljoni eiro. Īstenojot projektus ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību, Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošina būtisku darba apjomu komersantiem – būvniekiem, preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri savukārt nodrošina darba vietas pašvaldības iedzīvotājiem.

Šī ir tikai daļa no radītājiem, kas apliecina Ventspils izaugsmi un nepārtraukto attīstību. Lai cik stabila mums šobrīd neliktos Ventspils pilsēta, nevar ignorēt faktorus, kuri apdraud šo izaugsmes tempu. Viens no tiem ir saistīts tieši ar vēlēšanām, kad opozīcijas partijas ir tik ļoti vērstas uz sevi, ka arī reklāmās demonstrē vien egocentrismu un monopolisku retoriku. Domājams gan, ka ventspilnieki zina, kurš patiesi rūpēsies par pilsētas izaugsmi, bet kurš tikai skaisti runās, izmantojot jau paredzamās frāzes.