Nākamā gada budžets ir labākais, ko valdība spējusi piedāvāt, pauž Šadurskis
Nākamā gada valsts budžets ir labākais, ko valdība spējusi piedāvāt pašreizējā situācijā, otrdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Šadurskis norādīja, ka nekad nav pieredzējis situāciju, kurā sociālie partneri nebūtu kritizējusi budžetu, vienlaikus norādot, ka šis budžets ir labākais, ko pašreizējā situācijā valdība varēja Saeimai piedāvāt.
“Nākamā gada budžeta tēriņi būs par vairāk nekā 180 miljoniem eiro lielāki nekā 2015.gadā. Galvenās prioritātes ir aizsardzība un iekšlietas, kā arī būtiskas prioritātes ir veselība un izglītība,” norāda Šadurskis, norādot, ka budžetā “lauvas tiesu” līdzekļi novirzīti tieši iekšējai un ārējai drošībai.
“Protams ir lietas, ko mēs būtu varējuši izdarīt labāk,” sacīja komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka vislielāko kritiku saņēmis solidaritātes nodoklis. Viņš pauda viedokli, ka cer, ka tas būs tikai pārējas nodoklis.
Viņš norādīja, ka nākamgad liela uzmanība tiks pievērsta ēnu ekonomikai. Nākamā gada budžeta projektā ir vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz negodīgas uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tā, piemēram, tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu un kases sistēmu izmantošanu, lai novērstu apzinātus un ļaunprātīgus pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.
Jau vēstīts, ka Saeimas ārkārtas sēdē otrdien pirmajā lasījumā lems par nākamā gada valsts budžetu.
2016. gada budžets vērsts uz solidaritātes nodokļa ieviešanu lielāku algu saņēmējiem, izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu komerciāla rakstura kultūras pasākumiem un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.
Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālāk
