NA rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro līdz 1000 eiro.
Gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksnis šobrīd ir 600 eiro, un tas nav pārskatīts kopš 2018. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā toreizējā nodokļu reforma. Kopš tā laika vidējā alga valstī ir pieaugusi par 65.98%, no 926 eiro 2017. gadā līdz 1537 eiro 2023. gadā. NA rosina izlīdzināt pieļaujamo attaisnoto izdevumu apjomu atbilstoši vidējās algas kāpumam un esošo 600 eiro vietā ļaut iesniegt attaisnotos izdevumus kopsummā līdz 1000 eiro.
Ja šobrīd gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu summa pārsniedz 600 eiro, tad atlikusī summa tiek pārcelta uz nākamo gadu, līdz pat trīs gadu periodam. Pārsniedzot 600 eiro limitu gadu no gada, veidojas būtiska valsts ieturētā summa, kas netiek izmaksāta.
“Šobrīd tie ir 160,7 miljoni, kas tiek iesaldēti valsts pusē un netiek izmaksāti, šī nauda neatgriežas ekonomikā. NA iesniegtais priekšlikums paredz izlīdzināt izmaksu sliekšņa un vidējās algas attiecību, un tas ir datos pamatots. Iepriekšējā valdība, kurā bija arī NA, šo jautājumu jau bija aktualizējusi nodokļu darba grupā, tāpēc iesniedzam to atkārtoti,” lēmumprojekta būtību skaidro Artūrs Butāns, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis.
NA iesniegtais lēmumprojekts paredz uzdot finanšu ministram veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, līdzšinējo gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksni palielinot no 600 eiro līdz 1000 eiro un šo lēmumu apstiprināt valdībā.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākMazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālāk