Minimālā alga tiks paaugstināta līdz 430 eiro

Minimālā alga tiks paaugstināta līdz 430 eiro, taču vēl nav zināms, cik ilga laika posmā tas notiks, pēc koalīcijas sēdes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valdošā koalīcija vienojusies, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 430 eiro. Taču vēl jāpanāk vienošanās ar sociālajiem partneriem par laika posmu, kāda tas varētu notikt.
Tāpat koalīcija atbalstu guva iecere ienākumiem no 55 001 eiro gadā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 31,4% apmērā. Valdība jau panākusi vienošanos, ka ar augstāko likmi tiks aplikti ienākumi virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Sākotnēji tika piedāvāts šos ienākumus aplikt ar 31% lielu likmi, bet pēc tam Finanšu ministrija piedāvāja šo likmi noteikt 33,5% apmērā, tādējādi to pielīdzinot līdzšinējai solidaritātes nodokļa likmei. Pēc FM aprēķiniem, arī šāda paaugstināta likme būtisku ietekmi uz lielo algu saņēmējiem neatstās, jo to piemēros tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs robežlielumu.
Tomēr pret šādu piedāvājumu iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka ar jauno nodokļu reformas ieviešanu motivācija palikt nodokļu sistēmā tiem, kuru ieņēmumi gadā pārsniedz 55 000 eiro, noteikti samazinātos, ja saglabājas arī pērn ieviestais solidaritātes nodoklis.
Viņa uzsvēra, ka patreiz nodokļu reforma ir zemo izmaksu un mazo algu veicināšanai. “Te ir retoriskais jautājums, vai mēs tiešām gribam lepoties, ka Latvija ir lēto izmaksu un mazo algu paradīze. Nē, mēs gribam, lai vidējā alga būtiski neatpaliktu no vidējās algas Eiropā,” sacīja LDDK ģenerāldirektore.
LDDK apsver iespēju savu atbalstu nodokļu reformai atjaunot tad, kad valdībai būs skaidrs plāns un termiņi par to, kā tiks risināta nevienlīdzība un apkarota ēnu ekonomika.
Kā jau vēstīts, pirms nedēļas panākta vienošanās arī, ka no nākamā gada tiks ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes – 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk