• Tweet

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) sola, ka nākamgad par 30 000 palielināsies nodarbināto skaits, turklāt šī esot vispesimistiskākā prognoze. Tomēr viņš nenoliedz, ka ilgstošo bezdarbnieku diez vai kļūs jūtami mazāk.

Šie cilvēki, lielākoties darbspējīgā vecumā, mēnešiem un gadiem neatrodot iespēju strādāt, dzīvo uz citu rēķina: saņem valsts un pašvaldību maksātos pabalstus, nereti arī zog un izdara citus likumpārkāpumus. Arī Latvijas pašvaldību vadītāji ir lauzījuši galvu, kā un kur iekārtot darbā daudzos pabalstu prasītājus, kuri būtu spējīgi strādāt.

A. Vilks, pirmdien tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domniekiem un pārmetot, ka tiek uzturēta pabalstu saņēmēju paaudze, viņiem jautāja: «Kāpēc negribat, ka cilvēki atgriežas darba tirgū?» Pašvaldību vadītājiem tas izraisīja ironiskus smieklus, jo pašvaldībām tas prasītu papildu līdzekļus. Finanšu ministrs tomēr uzstāja, ka «jāmēģina tikt vaļā no pabalstu prasītājiem, kas neatbilst statusam». Viņš ierosināja – ja pašvaldības piešķir pabalstu, tad lai prasa cilvēkam veikt sabiedriski lietderīgus darbus. Viņš izdzirdēja atbildi, ka līdz šim Labklājības ministrija iebildusi pret šādu kārtību, turklāt esošā likumiskā bāze pieļauj piešķirt pabalstu, ja cilvēks dienā pastrādājis apmēram stundu. Tomēr no nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plānojusi atjaunot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, jo ilgstošo bezdarbnieku skaits ir liels, tas palielina sociālo spriedzi sabiedrībā, bet darba devēji visus nespēj nodrošināt ar darba vietām, pat ja A. Vilks sacījās zinām, ka uzņēmēji sūdzas – neesot kas strādā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs LPS ārkārtas domes sēdē solīja turpināt subsidētās nodarbinātības programmu, kas būšot labāka nekā simtlatnieku programma un efektīvāka nekā pabalstu izmaksa. Pašvaldības pret to neiebilst, tomēr tas, šķiet, nebūs vienkārši izdarāms. Rīgas mērs Nils Ušakovs saka – subsidētās darba vietas trūcīgajiem rīdziniekiem būtu iespējams nodrošināt ne vairāk par četriem līdz pieciem simtiem. Diemžēl to iekārtošana izmaksātu dārgāk nekā pabalsti. Rīgā trūcīgo personu skaits palielinājies no 10 000 līdz nepilniem 40 000, un visiem darbu nodrošināt nav iespējams. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs stāsta, ka pašvaldība ir apsvērusi iespēju, kā nodarbināt darbspējīgos trūcīgos rīdziniekus. Viņiem varētu piedāvāt strādāt par minimālo algu. Ja cilvēks atteiktos, pabalstu piešķiršanu pašvaldība izvērtētu pēc saviem ieskatiem un, visticamāk, viņš saņemtu tikai likumā paredzētos, bet ne Rīgas domes papildus noteiktos pabalstus.

Pašvaldību vadītāji noklausījās E. Sprūdža solījumā no nākamā gada 1. janvāra ieviest sociālā nodokļa pilnīgu atlaidi uz 12 mēnešiem tiem darba devējiem, kas nodarbinās ilgstošos bezdarbniekus, viņus pirms tam apmācot. Tomēr novadu vadītāji neizklausījās iepriecināti par solījumiem 2012. gadā turpināt tā dēvēto astoņdesmitlatnieku programmu. Viņi iebilda, ka šī programma tik un tā nenodrošinās darbu visiem, kuri varētu tajā piedalīties, un liela daļa iedzīvotāju joprojām atbildīs trūcīgo un maznodrošināto statusam un prasīs pabalstus.

A. Vilks informēja, ka pēdējo piecu mēnešu laikā bezdarbnieku skaits sarūk un šāda tendence turpināsies arī nākamgad. N. Ušakovs neapstrīd faktu, ka bezdarbnieku skaits Rīgā samazinājies par 20 000, bet uzskata, ka trūcīgo skaits galvaspilsētā īpaši nesamazināsies: neatkarīgi no situācijas uzlabošanās tik un tā būs daudz cilvēku, kuri paliks trūcīgi kaut vai tāpēc, ka ir veci un darbnespējīgi. Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis nav optimistiski noskaņots – šoziem valstī kā bijis, tā ir apmēram 180 000 trūcīgu iedzīvotāju.

Avots: nra.lv