• Tweet

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Veselības ministrija nav spējusi panākt jauno speciālistu sagatavošanu atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu ārstniecības personu pietiekamību un efektīvu paaudžu nomaiņu. Tam pierādījums ir fakts, ka vecuma grupā virs 50 gadiem nozarē strādā 55 procenti ārstniecības un atbalsta personu. Ārstu un māsas palīgu profesijās jauno speciālistu skaits, kas uzsāk darbu nozarē, ir mazāks par speciālistu skaitu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, turklāt 65 procenti no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir virs 50 gadiem, tajā skaitā 21 procents speciālistu ir sasnieguši 65 gadus, kas norāda uz izteiktu speciālistu novecošanos.

Lai ikvienā valstī izveidotu efektīvu, iedarbīgu, stabilu veselības aprūpes sistēmu, nepieciešams ne tikai apzināt sabiedrības vajadzības, bet arī iegūt padziļinātu izpratni par cilvēkresursiem veselības aprūpē, ziņojumā norāda Valsts kontrole un secina, ka Veselības ministrijas īstenotā nozares cilvēkresursu politika nepietiekamās politiskās gribas, finansējuma un kapacitātes nepietiekamības dēļ nav sasniegusi cerētos rezultātus. Šīs jomas problēmas – nepietiekamais māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, nepietiekamais atalgojuma līmenis, personāla novecošanās un neefektīva paaudžu nomaiņa – nav mainījušās kopš 2006. gada, kad tika izstrādāti politikas dokumenti, kuri paredzēja šīs problēmas risināt.

Revīzijā veiktā datu analīze liecina, ka 55 procenti ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem. Vairākās ārstu specialitātēs situāciju var saukt par kritisku.

Vecumā līdz 40 gadiem ir piektā daļa mediķu, bet vecumā no 41 līdz 49 gadiem – 26 procenti. Vecuma grupā virs 50 līdz 64 gadiem, kas iekļauj arī jau tikko pensionēšanās vecumu sasniegušus mediķus, ir 46 procenti ārstu un māsu, savukārt kopumā visā valstī visās mediķu grupās virs 65 gadiem ir deviņi procenti strādājošo. Valsts kontroles speciālisti norāda, ka ārstniecības personu vecuma struktūra liecina par «intensīvu ārstniecības personāla novecošanos», katru gadu palielinās ārstniecības un atbalsta personu skaits vecuma grupā virs 50 gadiem un samazinās vidējā vecuma grupā nodarbināto skaits veselības aprūpē. Savukārt jaunākā vecuma grupā līdz 40 gadiem novērojama stabilitāte, lai gan tieši tajā būtu nepieciešama strauja izaugsme.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Aplūkojot datus par diviem gadiem veselības nozarē, redzams, ka palielinās mediķu skaits vecumā virs 50 gadiem. Piemēram, 2016. gadā valstī bija 7761 mediķis vecumā no 50 līdz 64 gadiem, bet 2017. gadā to skaits ir 7890. Turpretim mediķu vecumā līdz 40 gadiem ir uz pusi mazāk – 3246. 2016. gadā valstī bija 1662 mediķi vecumā virs 65 gadiem, bet 2017. gadā – 1718. Veselības ministrija ir secinājusi, ka vairumā gadījumu ārsti pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina aktīvu darbību ārstniecībā publiskajā sektorā. Atsevišķās specialitātēs veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu var nodrošināt tikai tāpēc, ka ārsti turpina praktizēt pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Revīzijā, analizējot datus par ārstu speciālistu vecuma struktūru, revidenti konstatējuši, ka deviņām specialitātēm ārstniecības personu īpatsvars vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem ir vislielākais. Visās šajā specialitātēs – internists, ķirurgs, traumatologs ortopēds, ginekologs dzemdību speciālists, anesteziologs reanimatologs, neirologs, otolaringologs un radiologs – visvairāk ārstu ir tieši vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem. Vairākās specialitātēs otra nākamā lielākā vecuma grupa ir virs 65 gadiem – internistiem, ķirurgiem un neirologiem.

Latvijas Ķirurgu asociācija norāda, ka ir paredzamas milzīgas problēmas neatliekamās palīdzības un sarežģītu kompleksu ķirurģisku manipulāciju nodrošināšanā, jo ķirurgi noveco. To apliecina ar Valsts kontroles apkopotie jau minētie dati.

Veselības ministrija gan norādījusi, ka ārstniecības personu skaits vecuma grupā līdz 40 gadiem no 2005. gada palielinājies par 32 procentiem. Tomēr, saliekot Veselības ministrijas plānošanas dokumentos norādītos sasniedzamos kritērijus un to, kas patiesībā notiek, redzams, ka liela daļa kritēriju neizpildās, proti, netiek sasniegti. Piemēram, vajadzētu būt tā, ka jauno speciālistu skaits, kas uzsāk darbu nozarē, ir vienāds ar speciālistu skaitu, kuri sasnieguši pensiju vecumu, taču faktiski ārstu un māsu palīgu gadījumā tas nenotiek. Tiesa, māsu un ārstu palīgu gadījumā šis kritērijs izpildās. Kopumā revidentu vērtējumā visi izvirzītie kritēriji ir sasniegti tikai ārsta palīgu specialitātē. «Nesekojot proaktīvai Veselības ministrijas rīcībai efektīvas paaudžu nomaiņas nodrošināšanā, situācija ar katru gadu pasliktināsies, jo samazināsies jauno ārstniecības personu īpatsvars un būs izteiktāka personāla novecošanās,» secina Valsts kontroles speciālisti.

Lai gan būtiska problēma veselības aprūpē ir ārstniecības personu straujā novecošanās, Veselības ministrijas izvirzītie kritēriji ārstniecības personu paaudžu nomaiņai nav sasniegti pilnībā un ministrijai nav arī efektīvu risinājumu šīs problēmas novēršanai. Lai uzlabotu situāciju, ir jāsagatavo jaunie speciālisti un jāveic pasākumi, lai tie paliktu strādāt veselības aprūpes nozarē.