Maskas skolās varēs nevilkt ne skolēni, ne skolotāji

No šā gada 1. aprīļa izglītības iestādēs vairs nebūs spēkā nosacījums par sejas masku nēsāšanu. Taču, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, atsevišķos gadījumos izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs pieņemt ar skolas dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku (t.i. nemedicīnisku (auduma) aizsegu) lietošanu (valsts vai valsts augstskolu dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vadītājs, augstskolas vai koledžas vadītājs pieņem lēmumu bez saskaņošanas ar dibinātāju). Savukārt testēšanu no 1. aprīļa varētu veikt tikai atsevišķos gadījumos – piemēram, ja parādās Covid-19 saslimšanas simptomi vai ir bijis kontakts ar Covid-19 inficētu personu mājsaimniecībā.
Spēkā paliek nosacījums par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības (tai skaitā interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās) un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem; neformālās izglītības (tai skaitā interešu izglītības) un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem; bērnu uzraudzības pakalpojumu un pedagoga privātprakses pakalpojuma sniedzējam. Tāpat sertifikāts nepieciešams pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem (tai skaitā ēdināšanas, transporta, uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem); tālmācības izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās nodarbinātajiem, kuri nonāk saskarē ar izglītojamiem; kā arī koledžas un augstskolas studējošajiem, lai piedalītos studiju programmas praksē vai praktiskās daļas apguvē tematiskajā grupā “Izglītība” un tematiskajā jomā “Veselības aprūpe”, ja augstskola vai koledža ir pieņēmusi pamatotu lēmumu par sertifikāta nepieciešamību.
Izglītības procesā nodarbinātie, kuriem ir sertifikāts, kas apliecina pabeigtu primāro vakcināciju, var turpināt veikt darba pienākumus, un balstvakcinācija nav noteikta kā obligāta. Savukārt izglītības procesā nodarbinātie, kuriem uz 2022.gada 31.martu bijis spēkā esošs pārslimošanas sertifikāts, ir tiesīgi veikt darba pienākumus līdz 2022.gada 30.jūnijam arī pēc pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņa beigām.
Darba devējam ir tiesības izvērtēt katra darbinieka (piemēram, tehniskā darbinieka) darba pienākumus un darba apstākļus, inficēšanās risku un iespējamo risku izglītojamo un nodarbināto veselībai, un noteikt tos darbus, kuru veikšanai ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Mājas karantīna izglītojamiem un izglītības iestādēs nodarbinātajiem netiek noteikta.
Izglītības iestādes mācību procesu arī turpmāk varēs īstenot attālināti, piemēram, ja izglītības programmas īstenošanas vietā ir izsludināta karantīna, ja tā mācību priekšmeta (kursa) izglītojamiem, kura pedagogam noteikta izolācija, pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamiem, izvērtējot attiecīgās klases (grupas, kursa) mācību priekšmetu pedagogu un citu izglītības iestādē nodarbināto pieejamību kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai klātienē.
Attiecībā uz pieaugušo izglītības programmu (profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides, neformālās izglītības programmas, pieaugušo interešu izglītības programmas) īstenošanu, noteikumu projekts paredz, ka no 2022.gada 1.aprīļa izglītības procesu klātienē īstenošanā joprojām izglītības procesā nodarbinātajiem jābūt ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt, attiecībā uz izglītojamiem šāda prasība nav noteikta, kā arī tāda nav noteikta attiecībā uz izglītības pakalpojumu saņēmējiem.
Vienlaicīgi uz pieaugušo izglītības programmu un citu pieaugušo izglītības pakalpojumu sniegšanu attiecināmas prasības, kas noteiktas pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā nosacījums, ka izglītības pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties organizēt pasākumu vai pakalpojumu klātienē (izņemot gadījumus, ja pakalpojumu nav iespējams sniegt attālināti un pakalpojuma nesniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai vai sabiedrības drošībai) sniegt epidemioloģiski drošā vidē, kā arī noteikt epidemioloģiskās drošības prasības pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietā, kas ir jāievēro pakalpojuma saņēmējiem vai pasākuma apmeklētājiem, tai skaitā pienākumu lietot sejas maskas vai ievērot distancēšanās nosacījumus.
Augstskolas un koledžas, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā iestādē ir tiesīgas pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju īslaicīgu norisi attālināti, nodrošinot, ka studiju kvalitātes līmenis nesamazinās.
Sportā tiek svītrota prasība par pulcēšanās ierobežojumiem (personu skaitu) gan ārtelpās, gan iekštelpās. Pasākuma organizators var izvēlēties pasākumu organizēt arī epidemioloģiski drošā vidē, tad tiek nodrošināts, ka epidemioloģiski drošā vide ir fiziski norobežota un apmeklētāju plūsma šajā vidē nepārklājas ar pārējo apmeklētāju plūsmu visā pakalpojuma vai pasākuma norises laikā.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk