Mājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas
Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.
Iedzīvotāju interese aug jau no gada sākuma
Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.
Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ. Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.
Pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem būs stabils ilgtermiņā
Padomju sērijveida dzīvokļi joprojām ir lielākā daļa no mājokļu tirgus kopējā pīrāga, un nav pamata domāt, ka šī tirgus tendence tuvākajā nākotnē piedzīvos izmaiņas. To tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju rocība – lielākā daļa mājsaimniecību tos var atļauties, turklāt arī pēdējā gada laikā tieši šis segments piedzīvoja cenu korekciju 5–7 % robežās, padarot tos vēl pieejamākus. Bankas Citadele nesen veiktā aptaujā noskaidrots, ka, ja būtu jāiegādājas mājoklis ar hipotekāro kredītu, tad 39 % Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam būtu gatavi atvēlēt 200 vai 300 eiro. Arī bankas dati liecina, ka vidējais ikmēneša maksājums par kredītu sērijveida dzīvoklī ir 290 eiro mēnesī, savukārt jaunajā projektā – 812 eiro. Līdz ar EURIBOR likmju kritumu šis disbalanss varētu samazināties, jo kredīti par dzīvokļiem jaunajos projektos mēdz būt gan par lielākām summām, gan noslēgti uz garākiem termiņiem.
Pierīga, Liepāja, Jelgava būs līderi darījumu skaita ziņā reģionos
Darījumu skaits ārpus Rīgas pēdējos gados ir ar tendenci palielināties Pierīgā, valstspilsētās, kā arī pilsētās ar augošu iedzīvotāju skaitu un pietiekami plašu mājokļu piedāvājumu otrreizējā tirgū. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieauguma tendences, visaktīvākais tirgus šogad varētu būt Jūrmalas, Mārupes, Ropažu un Ādažu novadā. Tālāk no Rīgas aktivitātes pieaugumu var prognozēt Jelgavā, Siguldā, Cēsīs un Liepājā, savukārt piejūras īpašumu saimnieki visbiežāk lūkosies Tukuma un Saulkrastu novada virzienā. Līdzīgi kā Rīgā, arī reģionos visbiežāk tiek finansēti mājokļi sērijveida namos, bet piejūras novados liels pieprasījums ir pēc gatavām privātmājām vai zemes apbūves uzsākšanai.
Kā EURIBOR kritums ietekmēs ikmēneša maksājumu?
Ja līdz gada beigām īstenosies ECB iepriekš publiski paustais un procentlikmes, kā prognozēts, tiks samazinātas par 0,5 procentpunktiem, tad mazāks kļūs arī mājsaimniecību ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums. Pie minētā scenārija iedzīvotāji varētu rēķināties, ka mēnesī būs jāmaksā par 4–6 % mazāk nekā līdz šim. Protams, jāņem vērā, ka katra kredītņēmēja līguma nosacījumi (pirmā iemaksa, līguma termiņš, aizņēmuma summa) ir individuāli.
Vēl par tēmu:
Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var...
Lasīt tālākUldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālāk