• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
17/01/2014, Kategorija: Bizness, Ekonomika

1Daļa pircēju aizraujas ar lielveikalu lojalitātes uzlīmju krāšanu, pat neiedomājoties, ka tieši tādu pašu produktu varētu nopirkt citā veikalā ātrāk, vienkāršāk un atsevišķos gadījumos arī lētāk.

Salīdzinot divu identisku akciju noteikumus viena un tā paša zīmola lielveikalā Latvijā un Igaunijā, Neatkarīgā secināja, ka Latvijā par akcijas uzlīmēm ir jāiztērē krietni lielāka summa nekā Igaunijā, taču tas nenozīmē, ka pie mums tās būtu mazāk populāras.

Šobrīd Rimi lielveikalos gan Latvijā, gan Igaunijā norisinās lojālitātes akcija Fontignac trauku iegādei. Latvijā vienu uzlīmi var saņemt, iztērējot 7 eiro, Igaunijā – 5 eiro. Lētāko preci – divu cepamo trauciņu komplektu – igauņi var iegādāties, sakrājot 40 uzlīmju, tas ir, par šajā veikalu tīklā iztērētiem vismaz 200 eiro, piemaksājot vēl 2,49 eiro. Latvijā identisks trauku komplekts Rimi nopērkams par 30 uzlīmēm, tas ir, iztērējot vismaz 210 eiro (nerēķinot, ka līdz gadumijai vienas uzlīmes vērtība bija vēl augstāka – 5 lati) un piemaksājot 2,83 eiro. Savukārt dārgāko šīs akcijas preci – čuguna katlu – Latvijas iedzīvotāji var iegādāties, papildus uzlīmēm piemaksājot 56,90 eiro, Igaunijas iedzīvotāji – par 9 eirocentiem vairāk.

SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija šīs atšķirības skaidroja ar tirgus īpatnībām. «Summa, no kuras sākot, ir iespējams saņemt vienu akcijas uzlīmi, ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, pircēju pirkuma groza lieluma un tamlīdzīgi,» sacīja L. Podskočija. To, vai arī nākamā Rimi lojalitātes akcija Igaunijas iedzīvotājiem būs izdevīgāka nekā pircējiem Latvijā, Rimi pārstāve neatklāja, piebilstot, ka šobrīd sīkāku informāciju uzņēmums nevar sniegt, «lai tas drīzāk nāk kā pārsteigums pircējiem».

Arī Maxima lojalitātes akcijā Berghoff trauku iegādei vienu uzlīmi var saņemt par pirkumu, kas pārsniedz 7 eiro. Igaunijas Maxima veikalos pašreiz norisinās akcija Dormeo produkcijas iegādei, kurā viena uzlīme tiek piešķirta par 10 eiro lielu pirkumu. Arī Maxima pagaidām neatklāj nākamās akcijas noteikumus. «Lēmumi par šīm akcijām tiek pieņemti, ņemot vērā tirgus situāciju, mūsu pircēju pirktspēju, kā arī katras akcijas preces specifiku. Pašlaik gan vēl nav skaidrības par to, kāda un kad varētu būt nākamā uzlīmju akcija, taču patlaban neredzam iemeslu, kādēļ būtu jāpaaugstina esošā vienas uzlīmes saņemšanas robeža,» Neatkarīgajai sacīja Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

IKI lielveikali pircēju pievilināšanai savukārt izvēlējušies citu taktiku – uzlīmju vietā tiek piešķirts lojalitātes čeks, kuru var izmantot vienas lojalitātes preces iegādei.

Neatkarīgās lasītāja Antra šo lojalitātes čeku izmantoja, lai nopirktu mizošanas nazi. «Pat ar visu atlaidi cena nebija no zemākajām. Taču, tā kā man tāds bija vajadzīgs, reizē ar citiem pirkumiem iegādājos arī šo nazi,» Neatkarīgajai savā pieredzē dalījās Antra. Pārnākusi mājās un kārtīgi ieskatījusies čekā, viņa pārsteigta secināja, ka par lojalitātes čeka izmantošanu viņai likts piemaksāt. «Maksa par čeka izmantošanu bija simboliska – 1 eirocents, taču vienalga tā ir visai dīvaina izpratne par lojalitāti un pircēju piesaistīšanu. Turklāt ne veikalā, ne arī veikala mājaslapā nav informācijas, kas brīdinātu pircējus par šādu prasību,» sašutusi teica Antra.

SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis Neatkarīgajai skaidroja, ka IKI lojalitātes programmā pircējiem par preci nekas papildus nav jāmaksā, tāpēc arī šī informācija par 1 eirocenta maksas uzrādīšanu pirkuma čekā nekur nav norādīta. «Diemžēl tehniski nav iespējams lojalitātes čeka svītru kodu kasē noskanēt nulles vērtībā, tāpēc mūsu risinājums šai situācijai ir tāds, ka faktiski čekā norādām preces cenu ar atlaidi, no tās atņemot vēl vienu eirocentu, kurš pēc tam pieskaitās atpakaļ kā summa par noskanēto lojalitātes čeka svītru kodu. Kopsumma no tā nemainās – pircējs par preci samaksā to cenu, kas attiecīgi norādīta akcijā,» skaidroja R. Janševskis.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

257 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk