• Tweet

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.

“Kopā ar kolēģiem un sadarbības partneriem izglītības nozarē lielu uzmanību esam pievērsuši tam, lai izglītības kvalitātes nodrošināšanā pārejam no fragmentāras projektu īstenošanas uz sistēmisku pieeju, proti, lielos ES finansētos projektus, kas ir saistīti ar izglītības kvalitāti, mēs īstenojam vienotā loģiskā struktūrā, kur tie cits citu papildina un nodrošina ieguldījumu mūsu stratēģiskā mērķa sasniegšanā – kvalitatīva un pieejama izglītība ikvienam Latvijas skolēnam. Kā vienu no šādiem projektiem vēlos izcelt pagājušajā nedēļā valdībā apstiprināto izglītības kvalitātes monitoringa projektu,” pauda ministre.

D. Melbārde skaidroja, ka pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātais izglītības kvalitātes monitoringa projekts paredz regulāri apkopot datus par katra bērna un jaunieša mācīšanās progresu un sniegumu agrīnā vecumposmā pamatprasmēs, tostarp lasītprasmē. Savienojumā ar citiem izglītības sistēmā pieejamiem datiem Izglītības un zinātnes ministrija gūs priekšstatu par izglītības kvalitāti dažādos griezumos, kas ļaus daudz kvalitatīvāk plānot metodisko atbalstu pedagogiem. Pēc izglītības un zinātnes ministres teiktā, “Skola kopienā” projekts, kura galvenais mērķis ir sniegt atbalstu skolēniem ar grūtībām mācībās, ir daļa no sistēmiskās pieejas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai.

Izglītības un zinātnes ministre, runājot par pārmaiņām izglītībā, atzīmēja valdībā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas “iekustinājis” jaunā izglītības finansēšanas modeļa “Programma skolā” īstenošanas procesu. “Programma skolā” ieviešana ir pamats sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Minētie grozījumi šobrīd tiek izskatīti Saeimā, un pēc ministres teiktā, vēl priekšā ir liels darbs, tādēļ viņa plāno turpināt sarunas ar Saeimas deputātiem, pašvaldībām, sadarbības partneriem par jaunā izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu.

Pēc ministres teiktā, šobrīd visās skolās ir noslēgusies pāreja uz mācībām latviešu valodā, proti, no nākamā mācību gada mācības latviešu valodā ir jānodrošina visās klasēs un visās skolās Latvijā. Šobrīd ir apkopoti pārejas īstenošanas rezultāti, kas liecina, ka divās trešdaļās skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā norit sekmīgi, bet vienai trešdaļai skolu vēl nepieciešams atbalsts. D. Melbārde gan uzsvēra, ka pārejas periodā valsts sniegusi plašu atbalstu skolām, bet grūtības sagādājis atbalsta personāla trūkums, kas ir būtiska problēma visā izglītības nozarē un viens no svarīgākajiem risināmiem uzdevumiem turpmāk.

Vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš stāšanās amatā, izglītības un zinātnes ministre atzīmēja paveikto augstākās izglītības un zinātnes digitalizācijā – valdība jau ir apstiprinājusi studiju digitalizācijas plānu un tuvākajā laikā plāno lemt par zinātņu digitalizācijas projektu. Pēc D. Melbārdes teiktā, šie projekti pavērs iespēju augstākās izglītības un zinātnes nozarēm iekļauties Eiropas izglītības un pētniecības digitālajā telpā. Ministre kā svarīgu paveikto darbu atzīmēja arī augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa pilotprojekta īstenošanu četrās zinātņu universitātēs.

Izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka, uzsākot pildīt amata pienākumus, viens no pirmajiem lielajiem uzdevumiem bija izglītības pārvaldības sakārtošana, sākot ar pašu ministriju, jo virkne augstāko ministrijas amata vietu bija vakantas. D. Melbārde cer, ka otrdien valdībā valsts sekretāra amatā tiks apstiprināts līdzšinējais valsts sekretāra amata pienākumu izpildītājs Jānis Paiders. Pagājušajā nedēļā Valsts izglītības attīstības aģentūras direktores amatā ir stājusies Inta Ozola. Tuvākajā laikā gaidāmi rezultāti uz Izglītības departamenta un Profesionālās un pieaugušo izglītības departamentu direktoru amatiem.

Pēc D. Melbārdes teiktā, viņai kā ministrei ir bijis ļoti svarīgi veidot konstruktīvu sadarbību ar sociālajiem un sadarbības partneriem un viņa ir gandarīta, ka līdz šim ir izdevies veidot sekmīgu sadarbību ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citiem sadarbības partneriem.