02/11/2015, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Businesswoman writing something on a note at Outdo

Vidēji Eiropas Savienībā (ES) sievietes saņem par 16,3% mazāk nekā vīrieši par tādu pašu darbu, skaidro Labklājības ministrija (LM), atzīmējot 2. novembri kā Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas dienu.

Latvijā 2013. gadā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem veido 14,4%. Pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs ir bijis nemainīgs. Šīs atšķirības atspoguļojas arī vidējā apdrošināšanas iemaksu algā, kas sievietēm 2014.gadā sasniedza 578,24 eiro, savukārt vīriešiem bija 671,15 eiro. Nemainīga saglabājās tendence, ka atšķirības iemaksu algā ir visos vecumos, tātad visā dzīves garumā.

Izteiktākās atšķirības darba samaksā ir vērojamas veselības, izglītības, sadzīves pakalpojumu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, atpūtas un kultūras nozarēs. Tirdzniecībā nodarbinātās sievietes vidēji pelna par 27,6% mazāk, savukārt finanšu nozarē – līdz pat 37,7% mazāk nekā vīrieši.

Pāris nozarēs sievietēm darba samaksa ir augstāka nekā vīriešiem – valsts pārvaldē sieviešu algas 2015. gada sākumā bija par 3,3% lielākas kā vīriešiem. Arī būvniecībā, kur sievietes ir vien 14,8% no visiem nozarē nodarbinātajiem, sieviešu vidējā alga pārsniedza vīriešu algu.

Nevienlīdzīgā darba samaksa veidojas dažādu savstarpēji saistītu iemeslu dēļ – pieņēmumi par sievietēm un vīriešiem „atbilstošu” darbības sfēru un izglītību rada spēcīgu ietekmi uz sieviešu izvēli un tādējādi arī viņu potenciālajām iespējām iegūt konkurētspējīgu atalgojumu, jo jomās, kuras uzskata par tradicionāli sievietēm raksturīgām, bieži ir zems atalgojums – piemēram, medicīnā, izglītībā un tirdzniecībā. Turklāt vadības un pārraudzības amatos, kuros algas ir augstākas, galvenokārt ir nodarbināti vīrieši – šī tendence ir redzama arī pašos augstākajos amatos, kur uzņēmumu izpilddirektoru vidū ir vien 4% sieviešu.

Diskriminējoša attieksme galvenokārt izpaužas netiešā veidā. Tā ir saistāma nevis ar darba devēja apzinātu rīcību, bet vēl arvien valdošo pieņēmumu par vīrieša kā uzņēmēja spējām un sievietes galveno atbildību un pienākumu – bērnu audzināšanu. Sievietes daudz laika pavada svarīgos, bet neapmaksātos darbos – piemēram, mājsaimniecībā. Strādājoši vīrieši vidēji pavada 9 stundas nedēļā, nodarbojoties ar neapmaksātiem aprūpes un mājsaimniecības darbiem – salīdzinājumam, strādājošas sievietes šajos darbos pavada 26 stundas nedēļā, sekojoši – gandrīz 4 stundas dienā.

Šo iemeslu dēļ sievietes biežāk strādā nepilna laika darbus, kas parasti ir ar zemāku atalgojumu, vai arī nestrādā pavisam – tas rada grūtības sievietēm atgriezties darba tirgū un rada problēmas attīstīt karjeru, kas ilgtermiņā ietekmē viņu ekonomisko drošību. Zemāki ieņēmumi nozīmē mazākus ietaupījumus, zemākas pensijas, ierobežotu ekonomisko neatkarību un lielāku risku nonākt nabadzībā.

Lai uzlabotu ģimeņu ekonomisko drošību, LM aicina darba devējus, arodbiedrības un iestādes aktīvi iesaistīties šo komplekso problēmu risinājuma meklēšanā. Savukārt sabiedrību – turpināt diskutēt par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām profesionālajā jomā un ikdienas rūpēs, un ģimenes – iedvesmot zēnus un meitenes apgūt visplašākās zināšanas un prasmes, un bez aizspriedumiem iepazīstināt viņus ar visdažādākajām profesijām un līdztiesīgu attieksmi pret ģimenē esošajiem pienākumiem.

Plānojot nākamās piecgades dzimumu līdztiesības politikas ietvaru, LM turpinās atbalstīt tādus projektus kā Ilgtspējas indekss, kurā tiek apbalvoti ģimenēm draudzīgi uzņēmumi, un īstenot pasākumus, kas mazina šķēršļus sievietēm un vīriešiem rūpēties par savu ekonomisko neatkarību, pilnveidojot esošos un attīstot jaunus pakalpojumus.

2013. gada dati liecina, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū vislielākā atalgojuma nevienlīdzība bija Igaunijā, kur sievietes pelnīja par 29,9% mazāk nekā vīrieši, savukārt mazākā atalgojuma nevienlīdzība bija Slovēnijā, kur sievietes pelnīja vien par 3,8% mazāk nekā vīrieši.

188 skatījumi




Video

Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām

18/09/2026

Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai

18/09/2026

Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...

Lasīt tālāk
Video

Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam

17/09/2026

Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek

17/09/2026

Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem

17/09/2026

Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...

Lasīt tālāk
Video

LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem

16/09/2026

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ

16/09/2026

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību

15/09/2026

Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk