• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
16/09/2011, Kategorija: Ekonomika

Var ticēt vai neticēt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, ka «publiskā informācija par operacionālo darbu pie uzņēmuma finanšu situācijas risinājumiem šobrīd netiks sniegta, lai nekaitētu airBaltic un valsts kā vairākuma akcionāra interesēm».

Minimālā iespējamā valdības un tās vadītāja darbība airBaltic uzturēšanā ir centieni noslēpt to, ka nekāda darbība nav iespējama vismaz līdz nākamai pirmdienai, kad vismaz pieņēmumu līmenī sāks iezīmēties nākamās Latvijā valdošās koalīcijas aprises. Lidsabiedrības airBaltic problēmu risinājums varētu būt tikpat labi sekas kā cēlonis tam, ka pie varas nonāks tāda, nevis citādāka koalīcija.

Ja airBaltic netiks likvidēts tuvākajās dienās, par to pateicība pienāksies uzņēmumu faktiski pārņēmušajiem kreditoriem jeb Krievijas izcelsmes miljardierim Vladimiram Antonovam. Nu jau vairs netiek slēpts, ka viņš ar Luksemburgā reģistrēta finanšu pakalpojumu uzņēmuma Trasatlantic Holdings Company starpniecību ir pircis airBaltic akcijas ar simtkārtīgu uzcenojumu. Tādā veidā uzņēmums ticis pie 6,8 miljoniem latu visdegošāko rēķinu apmaksai. To visu vakar publiskotā vēstulē Latvijas Ministru prezidentam, satiksmes ministram, ģenerālprokuroram un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sīki izskaidrojis airBaltic formālais līdzīpašnieks, bet joprojām tā vienpersoniskais vadītājs Bertolts Fliks. Nauda dabūta 1. septembrī, dažas dienas pēc tam, kad pienācis brīdinājums no kreditora – airBaltic lidmašīnu iznomātāja, ka lidmašīnas tiks atņemtas, ja nomas nauda pāris miljonu latu apmērā par tām netiks samaksāta līdz 2. septembra plkst. 19. «Aviācijas industrijā šādam lidojumu piespiedu apturēšanas paziņojumam noteiktajā laikā nekavējoties seko gaisakuģa izņemšana no nomnieka (kā airBaltic) valdījuma, un iznomātāja norīkoti piloti pārņem un nogādā gaisakuģi iznomātāja norādītā vietā,» skaidroja B. Fliks.

B. Flika vakardienas atklāsmes kontrastē ar viņa paša paziņojumiem, kas datēti tikai pāris dienas agrāk: «Es kā valdes priekšsēdētājs esmu aizsargājis uzņēmumu gandrīz 10 gadus no politiskās ietekmes uz kompānijas darbību, kas noteikti ir viens no airBaltic veiksmes faktoriem.» Ja uzņēmuma veiksme ir nonākšana līdz B. Flika aprakstītajai situācijai, tad grūti iedomāties, ko var saukt par neveiksmi.

Drīz pēc B. Flika par airBaltic finanšu problēmām sāka publiski stāstīt valdības pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Viņš apstiprināja, bet arī izskaidroja B. Flika pārmetumus, ka Prudentia faktiski pārstājusi runāt ar B. Fliku. Patiešām, sarunas koncentrējas uz airBaltic kreditoru Latvijas Krājbanku un tās akcionāriem, kuru ķēdīte noslēdzas ar V. Antonovu.

B. Flika pozīcijas airBaltic nosaka tas, ka viņš ir tāds līdzīpašnieks airBaltic privātajam līdzīpašniekam Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuram ar akcionāru līgumu ir piešķirtas viņa kapitālam neproporcionāli lielas tiesības. Citi airBaltic kapitāla daļu īpašnieki drīkst tikai lūgt B. Fliku atcelt pašam sevi no airBaltic vadītāja amata, ko B. Fliks nedara, par spīti runām, ka viņa atkāpšanās no airBaltic vadītāja amata palīdzētu piesaistīt naudu, ar kuru tiktu izglābts viņam pašam piederošs uzņēmums.

Krājbankas situāciju un rīcību ir publiski skaidrojis bankas prezidents Ivars Priedītis. Banka ir kreditējusi airBaltic pret ķīlu – BAS akcijām, bet BAS situācija ir tik slikta, ka šādas ķīlas piedzīšana nevis uzlabotu, bet pasliktinātu bankas bilanci, ko tūlīt pamanītu Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Lai pārņemtu BAS akcijas, «mums jāzina, ko darām nākamajā sekundē, kādi būs tālākie valdības lēmumi», teica I. Priedītis. Savukārt tagadējā Latvijas valdība pati nezina, ko tā darīs pirmdien, jo tas tagad Saeimas vēlētāju rokās un kājās, (ne)aizejot uz vēlēšanu iecirkņiem.

Avots: nra.lv

549 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%

14/04/2025

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

11/04/2025

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei

09/04/2025

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk