27/05/2025, Kategorija: Ekonomika

Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība drošības un aizsardzības rūpniecībā, birokrātijas mazināšana un deep-tech tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozaru veicināšana.

Lai piesaistītu vairāk ārvalstu tiešo investīciju Baltijas reģionam kā vienotam tirgum, ir svarīgi identificēt un veicināt konkurētspējīgas nozares, kas ir kopīgas visām trim valstīm, piemēram, aizsardzība, digitālās inovācijas, zaļā enerģija un loģistika. Tas nozīmē reģiona integrētās infrastruktūras, kvalificētā darbaspēka un stratēģiskās atrašanās vietas kā savienojuma starp Ziemeļeiropu un Austrumeiropu akcentēšanu. Ministri uzsvēra ātras reaģēšanas un elastības lēmumu pieņemšanā nozīmi, lai spētu atbilstoši rīkoties pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.

Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo akcentēja, ka ļoti svarīgi ir koncentrēties uz aizsardzības rūpniecības attīstību un investīciju piesaisti. “Aizsardzības rūpniecības attīstība un strauja izaugsme ir mūsu kopīga prioritāte gan reģionālās drošības, gan konkurētspējas stiprināšanā. Lai gan mēs varam iesaistīties draudzīgā sāncensībā starp trim Baltijas valstīm, mums kā mazām tautām ir ļoti svarīgi turēties kopā un cieši sadarboties. Aizsardzības jomā mēs esam apņēmušies darīt visu iespējamo, lai atvairītu jebkādus draudus no austrumiem, un tādējādi mūsu aizsardzības rūpniecības uzņēmumi kalpo visu trīs Baltijas valstu interesēm.”

Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, balstoties uz NATO principiem un izmantojot minētās alianses atbalstu, ir jāturpina strādāt pie kopējas aizsardzības politikas un valstu ekonomiskās attīstības sekmēšanas. “Visām Baltijas valstīm šobrīd ir līdzīgi ārpolitiskie mērķi, tāpat ir būtiski apliecināt reģiona vienotību un kopīgo izpratni par tautsaimniecības galvenajiem fokusiem. Tāpēc esmu gandarīts, redzot, ka uzņēmumu līmenī noris aktīvs darbs pie reģiona ekonomiskās attīstības veicināšanas, īstenojot pārrobežu investīciju projektus un arī valdību līmenī tam tiek sniegts atbalsts,” norādīja V. Valainis.

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas: “Katrs nozīmīgs ieguldījums Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā spēcina visa Baltijas reģiona drošību un ekonomiku. Tāpēc mums ir jārīkojas vienoti – ātri, inovatīvi un uzticami. Aizsardzības rūpniecība, mākslīgais intelekts un zaļās tehnoloģijas ir nozares, kurās mēs varam – un mums ir jāaug – kopā. Ja vēlamies būt redzami spēlētāji ģeopolitiskajā arēnā, mums ir jādomā stratēģiski, jārīkojas ātri un jārunā vienā balsī.”

Daudzi investori, kas apsver investīciju iespējas šajā reģionā, to uzskata par vienotu veselumu, nevis koncentrējas uz atsevišķām valstīm. Tāpēc ir svarīgi stiprināt reģiona pievilcību liela mēroga investīcijām. No plašākas perspektīvas raugoties, katrs stratēģisks liela mēroga projekts, kas tiek īstenots Latvijā vai Lietuvā, ir ģeopolitiski izdevīgs arī Igaunijai, paziņoja ministri. Viņi norādīja uz Baltijas dronu sienu un Baltijas aizsardzības līniju, Baltijas Aizsardzības koledžas izveidi.

Mazinot enerģētisko atkarību no Krievijas, Baltijas valstis izstrādājušas kopīgus projektus, piemēram, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), kā arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļus, nodrošinot daudzveidīgus enerģijas avotus un enerģētisko neatkarību. Infrastruktūras projekti, piemēram, Rail Baltica, uzlabo reģiona savienojamību ar Eiropu, sniedzot uzņēmumiem un privātpersonām jaunas transporta iespējas un sekmējot drošas piegādes ķēdes.

Pēc ministru tikšanās notika jaunā Igaunijas Biznesa centra atklāšana. Šī centra mērķis ir vēl vairāk stiprināt ekonomiskās attiecības starp abām valstīm un nodrošināt uzņēmumiem labākas iespējas tiešu kontaktu veidošanai. Atklāšanas ceremonijā piedalījās plaša uzņēmēju delegācija no Igaunijas, tostarp pārstāvji no šādām organizācijām un uzņēmumiem: Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija, BLRT, Elme Metall Latvia SIA, Elme Messer Gaas, Skinest Rail, SK ID Solutions, Tiptiptap, Nefab Packaging, Saksa Automaatika, Siidrikoda, Dipperfox, Ceļu inženierijas centrs un Kadarbiku Köögivili.

1,026 skatījumi




Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk
Video

Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim

25/05/2026

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu

21/05/2026

Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas

20/05/2026

Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...

Lasīt tālāk
Video

VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju

31/03/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa

25/03/2026

Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...

Lasīt tālāk
Video

Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem

13/03/2026

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...

Lasīt tālāk
Video

FM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus

11/03/2026

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...

Lasīt tālāk