Levits: Turpinot iesākto, ir cerības, ka rudenī nesekos jauns Covid vilnis

Latvija krīzi ir izturējusi labi, uzrunājot Saeimu pavasara sesijas noslēguma sēdē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
“Mēs visi gribam iespējami drīz atgriezties ierastajā dzīvē. Ar atvieglojumu mēs varam konstatēt, ka pēc ilgas kavēšanās vakcinācijas process ir uzņēmis apgriezienus, un mēs drīz droši vien panāksim pārējo Eiropu. Ja vakcinācija turpināsies pašreizējos tempos, ja elastīgi rīkosimies, nepieciešamības gadījumā nosakot īslaicīgus vai lokālus ierobežojumus, ir pamatotas cerības, ka rudenī nesekos nākošais Covid vilnis,” sacīja Levits.
Viņš norādīja, ka “mēs nevaram vienkārši aizvērt durvis aiz šī visai mūsu tautai grūtā, nomācošā un traģiskā laika. Covid pandēmijā zaudēti tuvinieki, draugi, daudzi ir pārcietuši smagu slimību. Ir cietusi tautas labklājība, tautas ekonomika. Ar šo pandēmiju cīnījās un turpina cīnīties visa pasaule. Objektīvi ir jāsaka, ka gan Eiropas, gan pasaules salīdzinājumā Latvija šo krīzi ir izturējusi labi.”
“Ja Eiropas Savienībā 2020. gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās par 6,1 procentu un eirozonā pat par 6,6 procentiem, tad Latvijā tikai par 3,6 procentiem. Tomēr tas nav iemesls pašapmierinātībai, jo mūsu kaimiņi piedzīvoja mazāku ekonomikas kritumu. Igaunijas kopprodukts samazinājās par apmēram 3 procentiem, bet Lietuvā – par 1 procentu,” uzsvēra prezidents.
Pēc viņa teiktā, krīze vienmēr ir labs iemesls mācīties: “Šī krīze bijusi stresa tests Latvijas valsts pārvaldei, un uzrādīja tajā strukturālas problēmas. Tāpēc nepietiek tikai atrast atbildīgo par to vai citu kļūdainu lēmumu. Runa ir par veselas sistēmas mazspēju adekvāti rīkoties krīzes situācijā, atsakoties no Latvijai nepieciešamajām vakcīnu devām un demonstrējot nesagatavotību vakcinācijas uzsākšanai. Taču rodas jautājums, vai tas ir izņēmums, vai varbūt vāja spēja izlēmīgi rīkoties situācijās, kad vairs nepietiek ar ierasto rutīnu, ir visai izplatīta kaite mūsu valsts pārvaldē. Cits stresa tests valsts pārvaldē joprojām turpinās. Tas attiecas uz attīstības un noturības mehānisma līdzekļiem. Latvijas plāns tapa samocīti, pieteikumi bieži liecināja par resoriskām, nevis valsts kopīgajām interesēm. Te kārtējo reizi pamatotas bažas rada valsts pārvaldes vājā pārnozaru sadarbības spēja. Tiesa, otrajā piegājienā pēc Eiropas komisijas pamatotās kritikas, šis plāns tika uzlabots. Atgādināšu, ka šiem ārpuskārtas līdzekļiem ir jākalpo nevis pašreizējo vajadzību apmierināšanai, bet gan Latvijas kvalitatīvai izaugsmei.”
Viņš aicināja Saeimu un valdību veikt pamatīgus valsts pārvaldes rīcībspējas un efektivitātes novērtējumus, noskaidrojot, kas jāuzlabo procedūrā, kas valsts pārvaldības kultūrā un kur nepieciešamas izmaiņas likumos.
“Es vēlos arī aicināt uz saskanīgāku un konstruktīvāku Saeimas un valdības sadarbību, gan lemjot par ierobežojumiem, gan par to pakāpenisku atcelšanu, valdībai jāņem vērā daudzpusīga datu analīze un ekspertu ieteikumi. Savukārt Saeimai ir jāieklausās valdības argumentos, vai arī, ja tā pieņem pretēju lēmumu tam, ko nolēma valdība, arī tam, ir jābalstās tikpat daudzpusīgā situācijas izvērtējumā. Tas palīdzētu mums nākotnē izvairīties no nevēlamiem parlamentāriem negadījumiem,” sacīja Levits.
Viņš pauda, ka sabiedrība valdības, koalīcijas un Saeimas darbību krīzes ir vērtējusi kritiski, tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šajā laikā ir pieņemti patiešām nozīmīgi likumi, kas nostiprina Latvijas valsts nacionālos un demokrātiskos pamatus un sekmē valsts attīstību.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk