• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/12/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Šis gads pasaulē kopumā iezīmējies ar lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazinājumu par 8%, taču Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā tas nav noticis, bet dažos gadījumos – cenas pat kāpušas.

Arī nākamajā gadā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) leiputriju neprognozē: mazāk varētu maksāt tikai atsevišķi produkti, piemēram, eļļa un kafija.

Tirgū šogad kopumā saglabājušās iepriekšējo gadu tendences. Viena no tām: dārgāka un kvalitatīva piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū kompensē lētāku izstrādājumu imports. Tajā pašā laikā pārtikas preču pašmāju tendences ir negatīvas, uz ko norāda trešās nabadzīgākās valsts statuss ES savienojumā ar relatīvi augstām pārtikas cenām, preses konferencē norādīja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe. Šie abi faktori nedod iespēju pašmāju tirgus pieaugumam. Latvijas patērētāji vairāk lūkojas akcijas preču virzienā un priekšroku dod zemāko cenu veikaliem. To izmanto pārstrādātāji. Ražojot parastus, ne īpaši spēcīgu marku produktus, dominē zemo cenu princips, kas prasa izmaksu maksimālu samazināšanu. Tas nozīmē – lētākas izejvielas analogām precēm vai aizstājējproduktus. Tādējādi pieaug ne īpaši augstas kvalitātes sektors, ko pazīstam ar vārdu – izstrādājumi, kas ir ne tikai lētāki, bet arī ar ilgāku lietošanas termiņu. Paši pārstrādātāji jau sākuši atzīt, ka pārtikas piedevu un aizstājējproduktu izmantošana sasniegusi galējo robežu. Paralēli gan attīstās arī nišas produkti, piemēram, tā sauktie ekoprodukti, kuru iegāde palielinās, pieaugot iedzīvotāju informētībai. Tomēr tos atļaujas maza daļa cilvēku, un vairākums balso par lētāko preču galu.

Runājot par cenām, I. Gulbe uzsvēra atšķirību starp cenām pasaulē un ES, tajā skaitā Latvijā. Piemēram, cukura ražošanā šogad tika atkārtoti sasniegts rekordlīmenis – un prognozējams, ka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Līdz ar to starptautiskās cenas šā gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kritās par 20%, bet ES tās kāpa par 23%. Ja pasaulē cena ir 566 USD/t, tad Eiropā – 708 eiro/t. Arī cūkgaļas cenas pasaulē ir kritušās par 10%, bet ES augušas par 21,2%. Pēc Eiropas Komisijas datiem, arī Latvijā tās palielinājušās par 20,5%. Lai gan piena cenas joprojām ir zemākas par 5% un vislielāko kritumu piedzīvoja sviests – par 18%, tomēr tendence ir augoša, un vislielāko kāpumu gada laikā ir piedzīvojusi sausā vājpiena cena. Arī maize maksā dārgāk, taču, tā kā tirgotāji «spiež uz akcijām», tāpēc šķiet, ka cenas nav īpaši mainījušās, skaidroja I. Gulbe. Par attiecīgi 11% un 13% augušas arī augļu un dārzeņu cenas, bet par 4% dārgāki kļuvuši jūras produkti.

Visticamāk, ka mazāk nākamajā gadā būs jāmaksā par eļļu, jo Dienvidamerikā palmu eļļa saražota rekordlīmenī. Atbalss jau ir jūtama pasaulē: eļļas cenas kritušās par 3–5%. Otrs produkts, kas varētu maksāt lētāk, ir kafija – tās globālā cena samazinājusies par 20%. I. Gulbe atgādina, ka pērn Latvijā kafijas cena pieauga, taču tuvākajā laikā tas vairs nav paredzams. To pašu varot teikt par kakao – tā kā tā lielražotājas Kotdivuāras politiskā situācija ir mierīga, tirgus ir stabils.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

 
353 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk