Lembergs vaino valdību pie tā, ka bankas vairs nekreditē Latvijas ekonomiku
Pie tā, ka bankas nekreditē Latvijas ekonomiku, ir vainojama valdība, intervijā “Ventas Balss” norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka ekspremjers Māris Kučinskis 2017., 2018. gadā izdarīja visu, lai likvidētu bankas kā ekonomikas stimulatorus.
“Bija lielā tīrīšana no banku klientiem, nerezidentiem. Palika tikai 5%. Terors pret bankām bija tik liels, ka tās baidās kreditēt, jo banka var pati trāpīt zem sankcijām. Tāpēc viņi nekreditē. Kam viņiem riskēt! Tagad mēģina bankas spaidīt. Ne jau bankas vainīgas! Latvijas valdība vainīga!” uzsvēra Lembergs.
Jau iepriekš Lembergs pauda viedokli, ka bankas ir norobežojušās no tautsaimniecības stimulēšanas.
“Šobrīd ir panākta situācija, ka bankas pelna lielu naudu, apkalpojot klientus, jo piespiedu kārtā visiem ir pienākums maksāt par dažādiem pakalpojumiem caur banku. Viņi uzliek lielas komisijas un pelna, bet ir norobežojušies no tautsaimniecības stimulēšanas. Te valdībai radikāli jāiejaucas. Banku sistēmas uzdevums ir dot valsts attīstībai resursus, piesaistot sev papildu aktīvus, līdz ar to radot iespēju būtiski vairāk kreditēt,” izteicās politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālāk
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālāk
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālāk
Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālāk
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālāk
Aptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālāk
No 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālāk
Ienākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālāk
Baltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk