Lembergs par cīņu ar “netīro naudu”: Cilvēki ir spiesti taisnoties, ka nav zagļi

Lai arī kļuvis zināms, ka par biznesa pārcelšanu uz Latviju interesējas vairāki Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi, ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta. Par to jau iepriekš brīdinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš paliek pie savas pārliecības, ka pārāk stingra naudas atmazgāšanas regulējuma dēļ Latvija varētu zaudēt Baltkrievijas uzņēmumus. Pēc viņa sacītā, Latvijā katram pašam ir jāpierāda, ka tu neesi zaglis.
“Diemžēl man jāatzīst, ka tā bija iepriekšējā valdība finanšu ministra personā, kas ar lielu sajūsmu paziņoja, ka Latvijas bankās nerezidentu īpatsvaru noguldījumi nedrīkst būt lielāki par 5%. Nerezidentu skaitu samazināšanos pasniedza kā milzīgu sasniegumu, bet tagad mēs redzam tās grūtības,” norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka iepriekš izteiktās bažas par stingro naudas atmazgāšanas regulējumu apstiprinājis ne tikai premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, bet arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Tā kā es neizplatu fake ziņas. Tas jau ir iestrādāts Latvijas likumos, un tā pieeja ir tāda, ka jums ir jāpierāda, ka jūs to naudu neesat nozadzis, saņēmis kukuļos vai jums to nav uzdāvinājis draugs vai draudzene utt. Jums ir jāpierāda, ka jūs neesat vainīgs,” esošo situāciju ieskicēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka baltkrieviem atvērt kontus Latvijā būs praktiski neiespējami. “Tātad Kariņš runā tā, it kā viņš nedzīvotu Latvijā. Varbūt amerikāņiem naudas izcelsme nav jāpierāda, bet Latvijā tas ir jāpierāda,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk