Lembergs par cīņu ar “netīro naudu”: Cilvēki ir spiesti taisnoties, ka nav zagļi
Lai arī kļuvis zināms, ka par biznesa pārcelšanu uz Latviju interesējas vairāki Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi, ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta. Par to jau iepriekš brīdinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš paliek pie savas pārliecības, ka pārāk stingra naudas atmazgāšanas regulējuma dēļ Latvija varētu zaudēt Baltkrievijas uzņēmumus. Pēc viņa sacītā, Latvijā katram pašam ir jāpierāda, ka tu neesi zaglis.
“Diemžēl man jāatzīst, ka tā bija iepriekšējā valdība finanšu ministra personā, kas ar lielu sajūsmu paziņoja, ka Latvijas bankās nerezidentu īpatsvaru noguldījumi nedrīkst būt lielāki par 5%. Nerezidentu skaitu samazināšanos pasniedza kā milzīgu sasniegumu, bet tagad mēs redzam tās grūtības,” norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka iepriekš izteiktās bažas par stingro naudas atmazgāšanas regulējumu apstiprinājis ne tikai premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, bet arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Tā kā es neizplatu fake ziņas. Tas jau ir iestrādāts Latvijas likumos, un tā pieeja ir tāda, ka jums ir jāpierāda, ka jūs to naudu neesat nozadzis, saņēmis kukuļos vai jums to nav uzdāvinājis draugs vai draudzene utt. Jums ir jāpierāda, ka jūs neesat vainīgs,” esošo situāciju ieskicēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka baltkrieviem atvērt kontus Latvijā būs praktiski neiespējami. “Tātad Kariņš runā tā, it kā viņš nedzīvotu Latvijā. Varbūt amerikāņiem naudas izcelsme nav jāpierāda, bet Latvijā tas ir jāpierāda,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši
Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic...
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu kolekcijas monētu
Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā...
Lasīt tālākPlāno mājokļa iegādi? Kā sagatavoties sarunai ar banku
Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē. Plānojot jauna mājokļa iegādi, pirmais būtiskais solis ir saprast pieejamās finanses, lai zinātu,...
Lasīt tālākPieaug iedzīvotāju tēriņi – vasarā būtisks kāpums patēriņa un izklaides izdevumos
Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas....
Lasīt tālākPieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju...
Lasīt tālākEksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālākKā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet, vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju sazinātos...
Lasīt tālāk