Lembergs par cīņu ar “netīro naudu”: Cilvēki ir spiesti taisnoties, ka nav zagļi
Lai arī kļuvis zināms, ka par biznesa pārcelšanu uz Latviju interesējas vairāki Baltkrievijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi, ir kāds būtisks traucēklis, kura dēļ baltkrievu uzņēmumi galu galā Latvijas vietā varētu izvēlēties citu valsti. Proti – bankas konta atvēršana viņiem mūsu zemē ir ļoti apgrūtināta. Par to jau iepriekš brīdinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš paliek pie savas pārliecības, ka pārāk stingra naudas atmazgāšanas regulējuma dēļ Latvija varētu zaudēt Baltkrievijas uzņēmumus. Pēc viņa sacītā, Latvijā katram pašam ir jāpierāda, ka tu neesi zaglis.
“Diemžēl man jāatzīst, ka tā bija iepriekšējā valdība finanšu ministra personā, kas ar lielu sajūsmu paziņoja, ka Latvijas bankās nerezidentu īpatsvaru noguldījumi nedrīkst būt lielāki par 5%. Nerezidentu skaitu samazināšanos pasniedza kā milzīgu sasniegumu, bet tagad mēs redzam tās grūtības,” norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka iepriekš izteiktās bažas par stingro naudas atmazgāšanas regulējumu apstiprinājis ne tikai premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš paziņojis, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā, bet arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Tā kā es neizplatu fake ziņas. Tas jau ir iestrādāts Latvijas likumos, un tā pieeja ir tāda, ka jums ir jāpierāda, ka jūs to naudu neesat nozadzis, saņēmis kukuļos vai jums to nav uzdāvinājis draugs vai draudzene utt. Jums ir jāpierāda, ka jūs neesat vainīgs,” esošo situāciju ieskicēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka baltkrieviem atvērt kontus Latvijā būs praktiski neiespējami. “Tātad Kariņš runā tā, it kā viņš nedzīvotu Latvijā. Varbūt amerikāņiem naudas izcelsme nav jāpierāda, bet Latvijā tas ir jāpierāda,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2018. gadā spēkā stājās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar augsta riska kompānijām un apkalpot to kontus.
Lai arī grozījuma mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, sabiedrībā izplatīts kļuvis viedoklis, ka Latvija kļuvusi par bargu uzraugu, tādējādi būtībā graujot mūsu valsts uzņēmējdarbību un ekonomiku.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk