Lembergs: Nodokļu reformas dēļ pašvaldības Latvijā atrodas smagā finanšu situācijā
Nodokļu reformas rezultātā pašvaldību ieņēmumi ir samazinājušies un pašvaldības nesaņem solītos 19,6% no valsts konsolidēta kopbudžeta ieņēmumiem, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Tā galvenā problēma ir tāda, ka pašvaldības nesaņem solītos 19,6 % no valsts budžeta ieņēmumiem. Tas īpatsvars ir zem 19,6%. Un tur “paldies” jāsaka nodokļu reformas veicējiem,” žurnālistiem norādīja Lembergs, turpinot, ka “reformas rezultātā pašvaldībām ir sliktāks finanšu stāvoklis, nekā vajadzētu būt”.
Viņš jau iepriekš bija norādījis uz to, ka pašvaldību ieņēmumi ir samazinājušies līdz 19%. “Ja 2018. gada budžetā tika ierakstīts, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nevarēs būt mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, tad šogad valdība dotēs līdz 19,4%. Bet 19,6% atkal netiek sasniegti. Turklāt, nodokļu prognoze liecina, ka pašvaldību ieņēmumi var būt tikai 18,5%,” iepriekš skaidroja politiķis.
Tāpat viņš norādīja, ka arī aizņemšanās limits traucē īstenot iesāktos pašvaldību projektus. “Aizņemšanās limits ir tāds, kas nenodrošina aizņemšanās Eiropas struktūrfondu projektu finansējumu no pašvaldību puses. Šobrīd ir liels apjoms projektu un tas ir daudz lielāks, nekā aizņemšanās limits,” piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk
