• Tweet

Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz ceturtdien, 8.oktobrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā.

110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Augustā piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70 procentus bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, par likumprojekta virzību atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iepriekš pauda AS “Augstsprieguma tīkls”.

Līdz šim aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām bija 35 metri uz katru pusi no elektrolīnijas ass, bet no kokiem un krūmiem pilnībā bija jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē. Šī attīrāmā josla tagad ir paplašināta līdz 18 metriem katrā pusē.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt elektrolīniju trašu paplašināšana līdz 18 metriem katrā pusē no elektrolīnijas ass jāveic līdz 2029.gada 31.decembrim.

Tāpat Saeima pieņēma saistītos grozījumus Meža likumā. Ar tiem papildus aizsargjoslai tiek ieviesta 15 metrus plata piegulošā josla katrā pusē. Arī šajā joslā jānovāc bīstamie koki, taču uz to neattiecas citi aizsargjoslas ierobežojumi. Elektrolīnijas trasi apsaimnieko AS “Augstsprieguma tīkls”, bet aizsargjoslu – meža īpašnieks, atbildot uz deputātu jautājumiem atbildīgajā komisijā, iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija.

“Ir svarīgi sabalansēt gan elektroenerģijas pārvades drošības vajadzības, gan mežu īpašnieku intereses. Komisijas piedāvātais risinājums ļaus ievērojami samazināt krītošu koku radītos bojājumus un uzlabot energoapgādes drošumu, vienlaikus nodrošinot skaidrāku regulējumu zemju īpašniekiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Ciršanas vecumu sasniegušu koku garums Latvijā vidēji ir no 20 līdz 35 metriem. Atbildīgās komisijas sēdē deputāti iepriekš sprieda, ka bīstamo koku savlaicīga novākšana piegulošajā joslā būtiski palīdzētu samazināt “domino efektu”, kad viena koka krišana izraisa citu koku nogāšanos un tādējādi palielina elektrolīniju bojājumu risku.