Lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz ceturtdien, 8.oktobrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā.
110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Augustā piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70 procentus bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, par likumprojekta virzību atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iepriekš pauda AS “Augstsprieguma tīkls”.
Līdz šim aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām bija 35 metri uz katru pusi no elektrolīnijas ass, bet no kokiem un krūmiem pilnībā bija jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē. Šī attīrāmā josla tagad ir paplašināta līdz 18 metriem katrā pusē.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt elektrolīniju trašu paplašināšana līdz 18 metriem katrā pusē no elektrolīnijas ass jāveic līdz 2029.gada 31.decembrim.
Tāpat Saeima pieņēma saistītos grozījumus Meža likumā. Ar tiem papildus aizsargjoslai tiek ieviesta 15 metrus plata piegulošā josla katrā pusē. Arī šajā joslā jānovāc bīstamie koki, taču uz to neattiecas citi aizsargjoslas ierobežojumi. Elektrolīnijas trasi apsaimnieko AS “Augstsprieguma tīkls”, bet aizsargjoslu – meža īpašnieks, atbildot uz deputātu jautājumiem atbildīgajā komisijā, iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
“Ir svarīgi sabalansēt gan elektroenerģijas pārvades drošības vajadzības, gan mežu īpašnieku intereses. Komisijas piedāvātais risinājums ļaus ievērojami samazināt krītošu koku radītos bojājumus un uzlabot energoapgādes drošumu, vienlaikus nodrošinot skaidrāku regulējumu zemju īpašniekiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Ciršanas vecumu sasniegušu koku garums Latvijā vidēji ir no 20 līdz 35 metriem. Atbildīgās komisijas sēdē deputāti iepriekš sprieda, ka bīstamo koku savlaicīga novākšana piegulošajā joslā būtiski palīdzētu samazināt “domino efektu”, kad viena koka krišana izraisa citu koku nogāšanos un tādējādi palielina elektrolīniju bojājumu risku.
Vēl par tēmu:
2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālāk