Lembergs: Latvijā nav izaugsme, bet gan sociāli ekonomiskās politikas krahs
Fragments no intervijas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
“Man savulaik mācīja analizēt daudz un dažādus statistikas datus dažādos griezumos. Jebkurai situācijai var piemeklēt datus, ar kuriem var radīt iespaidu, ka notiek izaugsme. Jautājums ir par atskaites punktu. Ja jums pie algas pielikti 10 lati tad tas vēl nenozīmē, ka jūs esat kļuvuši turīgāki vai laimīgāki. Piemēram, jums pie algas pielika 10 latus, bet jūs pēc tam saslimstat. Jūs esat gatavs piemaksāt kaut vai divdesmit latus, lai tikai tiktu no slimības vaļā.
Mans vērtējums par notikušo pagātnē ir negatīvs un ļoti pesimistisks. Piemēram, ģimenē ir 10 bērnu. Katru gadu viens nomirst. Vai jūs teiksiet, ka tas ir normāli? Katru gadu Latvijā nomirst 20-30 tūkstoši potenciālā darbaspēka. Viņi nenomirst fiziski, viņi nomirst Latvijas valstij, jo valsti pamet, lai izdzīvotu. Ja kāds uzskata, ka šādi fakti ir valsts sasniegums, tad lai viņš tā arī domā. Es uzskatu, ka tā ir vislielākā traģēdija. Pēdējos divdesmit gados ekonomisko bēgļu skaits lēšamas ap 600 000, kas ir ap 22, 4% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita 1990.gadā. Iedomājieties, kas notiktu, ja proporcionāli tikpat liela daļa iedzīvotāju būtu pametusi ASV, Ķīnu, vai Indiju! Piemēram, pēdējos 20 gados ASV būtu pametuši 56 miljoni iedzīvotāju, Ķīnu – 255 miljoni iedzīvotāju, bet Indiju – 190 miljoni*.
Vai tad arī ASV, Ķīna un Indija lielītos un teiktu: mēs esam veiksmes stāsts, jūs pārējā pasaule varat to atkārtot? Latvija 2004. gadā iestājās ES. Kāpēc iestājās? Tāpēc, ka politiskā elite uzskatīja, ka vajag pievienoties ES, un nav svarīgi kāpēc – galvenais pievienoties. Kāds ir rezultāts? Kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā pieaudzis par 722 latiem. Šāds rezultāts panākts ņemot vērā, ka milzīgos apjomos samazinājies iedzīvotāju skaits. Savukārt Vācijā, palielinoties iedzīvotāju skaitam, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 2249 latiem. Tas nozīmē, ka mēs, salīdzinot ar mūsu draugiem, kļūstam aizvien nabagāki. Bet doma iestājoties ES bija, ka mēs kļūsim tikpat bagāti kā viņi! Ja šobrīd aizbraukušie tomēr būtu palikuši Latvijā, tad bezdarbs pie mums būtu 20%. Tas nozīmē tikai to, ka Latvijas sociāli ekonomiskā politika ir cietusi pilnīgu krahu. Tie nav tikai pēdējie pieci, tie ir pēdējie divdesmit neatkarības gadi. Var jau mēģināt iestāstīt tautai, ka pie visa vainīgs ir oligarhs Lembergs. Kāds tam visam varbūt arī uz īsu brīdi noticēs.
Latvija glāba no zaudējumiem starptautisko finanšu oligarhiju, kas bija aizdevusi naudu Latvijas bankām. Tā nauda tika glābta un šo naudu samaksāja Latvijas tauta. Ja tas ir sasniegums, tad to var atzīmēt. Latvijā gan pazuda trīs bankas – „Pareks”, „Krājbanka” un „Hipotēku un Zemes banka”.
*
| Valsts | Iedzīvotāju skaits 1990.g | Iedzīvotāju skaits 2012.g. | Reālā starpība % | Reālais (Latvijai) vai teorētiski salīdzinošais (citām valstīm) samazinājums par 22,4% (pret 1990.g.) |
| Latvija | 2 668 140 | 2 070 371 | – 22,4 % | – 0,6 milj |
| ASV | 250 milj. | 315,1 milj. | + 26,05 | – 56 milj |
| Indija | 849 milj. | 1 210 milj. | + 42,5% | – 190,2 milj |
| Ķīna | 1 141 milj. | 1 400 milj. | + 19% | – 255,6 milj |
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk