Lembergs: Latvijā nav izaugsme, bet gan sociāli ekonomiskās politikas krahs
Fragments no intervijas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
“Man savulaik mācīja analizēt daudz un dažādus statistikas datus dažādos griezumos. Jebkurai situācijai var piemeklēt datus, ar kuriem var radīt iespaidu, ka notiek izaugsme. Jautājums ir par atskaites punktu. Ja jums pie algas pielikti 10 lati tad tas vēl nenozīmē, ka jūs esat kļuvuši turīgāki vai laimīgāki. Piemēram, jums pie algas pielika 10 latus, bet jūs pēc tam saslimstat. Jūs esat gatavs piemaksāt kaut vai divdesmit latus, lai tikai tiktu no slimības vaļā.
Mans vērtējums par notikušo pagātnē ir negatīvs un ļoti pesimistisks. Piemēram, ģimenē ir 10 bērnu. Katru gadu viens nomirst. Vai jūs teiksiet, ka tas ir normāli? Katru gadu Latvijā nomirst 20-30 tūkstoši potenciālā darbaspēka. Viņi nenomirst fiziski, viņi nomirst Latvijas valstij, jo valsti pamet, lai izdzīvotu. Ja kāds uzskata, ka šādi fakti ir valsts sasniegums, tad lai viņš tā arī domā. Es uzskatu, ka tā ir vislielākā traģēdija. Pēdējos divdesmit gados ekonomisko bēgļu skaits lēšamas ap 600 000, kas ir ap 22, 4% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita 1990.gadā. Iedomājieties, kas notiktu, ja proporcionāli tikpat liela daļa iedzīvotāju būtu pametusi ASV, Ķīnu, vai Indiju! Piemēram, pēdējos 20 gados ASV būtu pametuši 56 miljoni iedzīvotāju, Ķīnu – 255 miljoni iedzīvotāju, bet Indiju – 190 miljoni*.
Vai tad arī ASV, Ķīna un Indija lielītos un teiktu: mēs esam veiksmes stāsts, jūs pārējā pasaule varat to atkārtot? Latvija 2004. gadā iestājās ES. Kāpēc iestājās? Tāpēc, ka politiskā elite uzskatīja, ka vajag pievienoties ES, un nav svarīgi kāpēc – galvenais pievienoties. Kāds ir rezultāts? Kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā pieaudzis par 722 latiem. Šāds rezultāts panākts ņemot vērā, ka milzīgos apjomos samazinājies iedzīvotāju skaits. Savukārt Vācijā, palielinoties iedzīvotāju skaitam, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 2249 latiem. Tas nozīmē, ka mēs, salīdzinot ar mūsu draugiem, kļūstam aizvien nabagāki. Bet doma iestājoties ES bija, ka mēs kļūsim tikpat bagāti kā viņi! Ja šobrīd aizbraukušie tomēr būtu palikuši Latvijā, tad bezdarbs pie mums būtu 20%. Tas nozīmē tikai to, ka Latvijas sociāli ekonomiskā politika ir cietusi pilnīgu krahu. Tie nav tikai pēdējie pieci, tie ir pēdējie divdesmit neatkarības gadi. Var jau mēģināt iestāstīt tautai, ka pie visa vainīgs ir oligarhs Lembergs. Kāds tam visam varbūt arī uz īsu brīdi noticēs.
Latvija glāba no zaudējumiem starptautisko finanšu oligarhiju, kas bija aizdevusi naudu Latvijas bankām. Tā nauda tika glābta un šo naudu samaksāja Latvijas tauta. Ja tas ir sasniegums, tad to var atzīmēt. Latvijā gan pazuda trīs bankas – „Pareks”, „Krājbanka” un „Hipotēku un Zemes banka”.
*
| Valsts | Iedzīvotāju skaits 1990.g | Iedzīvotāju skaits 2012.g. | Reālā starpība % | Reālais (Latvijai) vai teorētiski salīdzinošais (citām valstīm) samazinājums par 22,4% (pret 1990.g.) |
| Latvija | 2 668 140 | 2 070 371 | – 22,4 % | – 0,6 milj |
| ASV | 250 milj. | 315,1 milj. | + 26,05 | – 56 milj |
| Indija | 849 milj. | 1 210 milj. | + 42,5% | – 190,2 milj |
| Ķīna | 1 141 milj. | 1 400 milj. | + 19% | – 255,6 milj |
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālāk