Lemberga oponentiem klājas aizvien grūtāk

Lai arī līdz Saeimas vēlēšanām atlicis gandrīz gads, jau tagad Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu vidū vērojama trauksme. Apkārtējais haoss un pieaugošās naida runas liecina, ka cīņa par varu ir sākusies, taču, iespējams, Lemberga sāncenši nav rēķinājušies, ka tautu uz muļķa vairs tik vienkārši nepaķersi.
Jau no sākta gala netiek izslēgts, ka tieši saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām uzpeldējušas ar biezu putekļu kārtu klātās “oligarhu sarunas”, kā rezultātā tiek rīkoti plaši mītiņi, veidota īpaša komisija, šūpoti amata krēsli un pieauguši mēģinājumi vājināt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pozīcijas.
Tomēr, lai kā arī “Vienotības” frakcijas pārstāvis Andrejs Judins (Par) necenstos visiem iegalvot par “valsts nozagšanas” teoriju, atrodas cilvēki, kas ar savām zināšanām apliecina, ka “valsts sagrābšana” ir gluži vienkārši izdomāts termins, kurš likumdošanā nemaz neeksistē.
Tā, piemēram, bijušais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (LR AT) priekšsēdētājs Gvido Zemribo komentē, ka nav tāda panta, kur šāds nodarījums būtu paredzēts. “Protams, skaisti skan “nozagt valsti”, bet pēc būtības tas ir absurds. Kā var nozagt valsti? Bet nu kādam žurnālistam tas ir ļoti iepaticies un tas tagad ir aizgājis. Es domāju, ka tādi jēdzieni jurisprudencē nav,” uzsver tiesību eksperts.
Arvien lielāku uzmanību izpelnās arī jautājums, kā sarunas nonākušas publiskajā vidē. Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl tikai plāno publiskot dienesta pārbaudi par tā dēvēto “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā, Zemribo uzsvēris, ka žurnālistiem nav tiesību publicēt krimināllietas materiālus un padarīt tos publiski pieejamus plašākai sabiedrībai. “Viena lieta ir par tiem “šeptmaņiem”, kas tur runāja un ko viņi tur darīja. Otrs jautājums ir tas, cik legāli vispār parādījās ieraksti šajā žurnālā. Es domāju, ka pats par sevi šis noklausīšanās fakts ir visrupjākais cilvēktiesību pārkāpums, kāds vien var būt,” uzskata Zemribo.
Tas, ka “oligarhu sarunas” nav devušas vēlamo rezultātu, manāmi tracina Lemberga politiskos sāncenšus. Ne velti Judins bieži zaudē savaldību “oligarhu lietas” komisijas sēdē, it īpaši, ja netiek dziedāts pēc viņa iemīļotās stabules par “valsts nozagšanu”.
“Oligarhu sarunas” gan nav vienīgais mēģinājums diskreditēt Lembergu. Gadiem ilgi plašsaziņas līdzekļos, gluži kā piešūtas birkas, par Ventspils mēru lasāmi tādi vārdi kā “smagos noziegumos apsūdzētais”. To mēdz pieminēt gandrīz katrā publikācijā un nesen šāds nosaukums pat uzlikts kāda dzeltena baumu portāla ziņas virsrakstā par baleta pirmizrādi. Tomēr, kā nosaka nevainīguma prezumpcija, kamēr cilvēks nav notiesāts, viņu nevar saukt šādos vārdos. Lemberga gadījumā tas, kā zināms, nav noticis, tāpēc atsevišķu mediju histērija šķiet gluži vai smieklīga.
Kad visi mēģinājumi nomelnot Ventspils mēru Aivaru Lembergu ir izsīkuši, atsevišķas partijas ķeras pie galējiem līdzekļiem – uz patriotisku pasākumu ierodoties vicinot savas partijas karogu. Tas ir stāsts par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ventspils nodaļas vadītāju Bruno Jurševicu (JKP, iepriekš VL-TB/LNNK), kurš Lāčplēša dienu Ventspilī izmantoja partijas bezmaksas reklāmas pasākumam.
Kamēr viens otrs kandidāts ir gatavs nomelnot savus sāncenšus un nolīdzināt tos līdz ar zemi, vēlētāju attieksme nav mainījusies. Kā liecina nesen veiktā pētījuma centra SKDS aptauja, ZZS joprojām demonstrē pārliecinošu sniegumu, to apsteidzot vien “Saskaņai”. SKDS oktobrī veiktā aptauja liecina, ka šobrīd par ZZS Saeimas vēlēšanās balsotu 13,1% respondentu. Tas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā septembrī.
Tā vien šķiet, ka politikā kāršu šuleriem vairs nav pa spēkam izspēlēt uzvarošo kombināciju, tāpēc iestājusies masveida histērijas lēkme, jo, lai kāda taktika tiktu izspēlēta, tā nesniedz vēlamo rezultātu, un izpaliek arī gandarījums.
Aicinām gan satrauktos aizkulišu shēmotājus, deputātus un žurnālistus apzināties, ka stress ir problēma, kas jārisina. Iespējams, šajā gadījumā jāapsver konsultācija pie laba psihologa, kurš palīdzēs izprast sevi un iemācīties kontrolēt emocijas. Lai izdodas!
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk