Latvijas zinātnieki izvēlas strādāt ārpus valst
Smadzeņu aizplūšana no Latvijas ir viena no problēmām, par kuru runāja Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte atklāšanā.
Latvijas zinātniekiem ir pamats lepoties ar sasniegumiem, kas ir līdzvērtīgi viņu kolēģiem citviet pasaulē, diemžēl ekonomiskā situācija noplicina mūsu valsts intelektu.
Uz to asi norādīja Latvijas Zinātņu akadēmi
jas (LZA) viceprezidents Andrejs Siliņš: «Briselē tika spriests par Eiropas un ASV zinātnieku sadarbību un konstatēts, ka Eiropā notiek būtiska smadzeņu noplūde. Kāpēc? Eiropā uz zinātnieku tērē vidēji 100 000 eiro gadā, bet ASV – 300 000 eiro. Latvijā – 6000 eiro, kas ir 17 reižu mazāk nekā Eiropā un tieši 50 reižu mazāk nekā ASV.» LZA viceprezidents Tālavs Jundzis piebilda, ka «atsevišķos jautājumos no valsts puses ir arī izpratne», piemēram, pētījumiem nacionālās identitātes jautājumos līdzekļi ir piešķirti. Kaut arī LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka Latvijas zinātniekiem nevar pārmest valsts līdzekļu tērēšanu, jo viņi piesaista arī apjomīgu Eiropas fondu finansējumu un nodokļos Latvijas budžetā samaksā «reālus miljonus», arī viņš piekrita, ka zinātnieki aizbrauc, ja viņiem šeit nav saņemts valsts pasūtījums. Aizbraukušās gudrās galvas Latvijā atgriezīšoties ne agrāk kā pēc 10 līdz 15 gadiem.
Kongresa mērķi ir apkopot sasniegumus zinātnē aizvadīto 10 gadu laikā, veicināt sadarbību ar ārzemēs strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites ar politiķiem un sabiedrību, informējot par zinātnes sasniegumiem un problēmām. Latvijas Universitātes profesors Indriķis Muižnieks nosauca vairākas jomas, kurās darbojoties Latvijas zinātnieki ir raisījuši interesi pasaulē. Piemēram, cilmes šūnu pētījumi ir Latvijas joma, ar kuru šobrīd esam atšķirīgi no pārējās zinātnes pasaules.
Kongresa laikā notiks vairākas plenārsēdes, darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas, kas risinās kultūras un nacionālās identitātes, valodniecības, vēstures, politikas, pedagoģijas, tehnisko zinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jautājumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālāk