Latvijas zinātnieki izvēlas strādāt ārpus valst
Smadzeņu aizplūšana no Latvijas ir viena no problēmām, par kuru runāja Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte atklāšanā.
Latvijas zinātniekiem ir pamats lepoties ar sasniegumiem, kas ir līdzvērtīgi viņu kolēģiem citviet pasaulē, diemžēl ekonomiskā situācija noplicina mūsu valsts intelektu.
Uz to asi norādīja Latvijas Zinātņu akadēmi
jas (LZA) viceprezidents Andrejs Siliņš: «Briselē tika spriests par Eiropas un ASV zinātnieku sadarbību un konstatēts, ka Eiropā notiek būtiska smadzeņu noplūde. Kāpēc? Eiropā uz zinātnieku tērē vidēji 100 000 eiro gadā, bet ASV – 300 000 eiro. Latvijā – 6000 eiro, kas ir 17 reižu mazāk nekā Eiropā un tieši 50 reižu mazāk nekā ASV.» LZA viceprezidents Tālavs Jundzis piebilda, ka «atsevišķos jautājumos no valsts puses ir arī izpratne», piemēram, pētījumiem nacionālās identitātes jautājumos līdzekļi ir piešķirti. Kaut arī LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka Latvijas zinātniekiem nevar pārmest valsts līdzekļu tērēšanu, jo viņi piesaista arī apjomīgu Eiropas fondu finansējumu un nodokļos Latvijas budžetā samaksā «reālus miljonus», arī viņš piekrita, ka zinātnieki aizbrauc, ja viņiem šeit nav saņemts valsts pasūtījums. Aizbraukušās gudrās galvas Latvijā atgriezīšoties ne agrāk kā pēc 10 līdz 15 gadiem.
Kongresa mērķi ir apkopot sasniegumus zinātnē aizvadīto 10 gadu laikā, veicināt sadarbību ar ārzemēs strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites ar politiķiem un sabiedrību, informējot par zinātnes sasniegumiem un problēmām. Latvijas Universitātes profesors Indriķis Muižnieks nosauca vairākas jomas, kurās darbojoties Latvijas zinātnieki ir raisījuši interesi pasaulē. Piemēram, cilmes šūnu pētījumi ir Latvijas joma, ar kuru šobrīd esam atšķirīgi no pārējās zinātnes pasaules.
Kongresa laikā notiks vairākas plenārsēdes, darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas, kas risinās kultūras un nacionālās identitātes, valodniecības, vēstures, politikas, pedagoģijas, tehnisko zinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jautājumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 31. oktobrī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām...
Lasīt tālākParedz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien,...
Lasīt tālākTreija: pieejams mājoklis ģimenēm ir prioritāte demogrāfijas krīzes risināšanai
Trešā ikgadējā mājokļiem veltītā konference “Mājoklis 2025” šonedēļ izcēlās ar spraigu paneļdiskusiju “Ko mums sola politiķi?”, kur Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības...
Lasīt tālākSoli pa solim uz gudrāku ģimenes budžetu – ieradumi, kas atmaksājas
Dzīvojot no algas līdz algai, mēs ne tikai ierobežojam savu ikdienas izvēļu brīvību, bet arī zaudējam iespēju ilgtermiņā plānot savu nākotni. Tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību...
Lasīt tālākNaktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ
Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku – pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo...
Lasīt tālākBaltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos
Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes...
Lasīt tālāk