Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi

Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru – mazāk spontānu pirkumu, vairāk ilgtspējīgas un pārdomātas izvēles, liecina bankas Citadele aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka 27 % iedzīvotāju samazina izdevumus skaistumkopšanas pakalpojumiem un apģērba iegādei. Īpaši izteikta šī tendence ir jauniešu vidū — 41 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas iegādāties apģērbu uz atlaidēm, lietoto apģērbu veikalos vai vienkārši pērk mazāk. Turklāt 26 % respondentu norāda, ka taupa visās izdevumu kategorijās, savukārt tikai 10 % uzskata, ka var atļauties netaupīt.
“Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk domā par saviem tēriņiem – cilvēki vairāk pārdomā, ko pirkt, un dod priekšroku pamatvajadzībām un ilgtspējīgām izvēlēm. Īpaši tas redzams jauniešu vidū – viņi elastīgāk pielāgo savus paradumus, biežāk izvēlas pārvietoties ar velosipēdu vai kājām, izmanto koplietošanas risinājumus un dod priekšroku videi draudzīgākiem un ekonomiskākiem risinājumiem. Jaunieši taupīšanu bieži uztver nevis kā ierobežojumu, bet kā iespēju dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, veidojot jaunu, pārdomātu patēriņa kultūru,” skaidro bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Aptauja atklāj, ka 31 % aptaujāto samazina izdevumus arī brīvā laika aktivitātēm, savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs (24 %) taupa uz ceļojumiem un kultūras pasākumiem — koncertiem, kino un izstādēm. Tikmēr uz pārtiku mēģina ietaupīt 19 % iedzīvotāju, kas norāda, ka šie izdevumi joprojām ir uzskatāmi par grūti samazināmiem.
Arī transporta izmaksas ir viena no jomām, kurā tiek meklēti risinājumi, — 21 % respondentu cenšas ierobežot tēriņus šajā kategorijā, un īpaši izteikti tas vērojams jauniešu un Rīgas iedzīvotāju vidū. Savukārt komunālie un mājokļa izdevumi ir vismazāk elastīgi — taupīt šajā kategorijā izdodas tikai 8 % aptaujāto.
“Bērnu aprūpes, veselības un mājokļa izdevumi ir tās jomas, kurās cilvēkiem visgrūtāk ietaupīt — tās ir pamatvajadzības, no kurām atteikties vienkārši nav iespējams. Tikai 7 % aptaujāto uzskata, ka var ietaupīt uz mājokļa izdevumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, elektrību vai internetu. Tas norāda, ka, pat mainot patēriņa paradumus, pamatvajadzības un ģimenes labklājība paliek prioritāte,” norāda Ginta Zemgale.
Aptauja atklāj arī sociāldemogrāfiskas atšķirības – jaunieši visbiežāk taupa uz modi, izklaidi un transportu, savukārt cilvēki vecumā virs 50 gadiem biežāk taupa visās izdevumu pozīcijās kopumā. Rīgā un Pierīgā iedzīvotāji vairāk samazina izdevumus kultūrai un transportam, bet reģionos — arī pārtikai. Dzimumu griezumā sievietes biežāk pārskata izdevumus skaistumkopšanai, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka taupa visās jomās.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk